Pārtikas cenas šokē. Tās varētu pieaugt vēl par vismaz 10 procentiem
Tuvākajā laikā pārtikas cenas varētu pieaugt vēl par divciparu skaitli (procentiem). Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā portālam Jauns.lv skaidroja, ka cenu kāpuma apjoms būs atkarīgs no vairākiem svarīgiem apstākļiem, piemēram, jaunās ražas un valsts atbalsta uzņēmējiem.
Jautāta, vai šovasar veikalos vērojamās pārtikas cenas tādas pašas būs arī rudenī vai tomēr tās būs augstākas, Šure teica: “Domāju, ka būs vēl klāt, jo [cenu pieauguma] process vēl iet uz augšu.
Daudz kas būs atkarīgs no jaunās ražas. Tagad dabas apstākļi ir jocīgi, situācijas valstīs ir dažādas, kā varēsim nodrošināt [iedzīvotājus ar pārtiku] un cik lielas būs ražas. Tas ir ļoti svarīgs moments, kas var ietekmēt biržas cenas.
Skats uz priekšu nav sevišķi rožains, jo daudz uzņēmumu vēl pat nav sasnieguši [vajadzīgo cenu kāpumu], turējās līdz pēdējam brīdim. Pārrunās ar tirgotājiem viņi ceļ cenas arī pašlaik, jo tas nav vienas dienas process. Tas ir pakāpenisks process dažādās kategorijās un dažādos laikos. Pakāpeniski cenas vēl celsies.
Cenas sadārdzināsies vēl par divciparu skaitli (procentiem)
Cik daudz tās celsies? Domāju, ka vismaz par 10%. Tas nozīmē, ka pieaugums būs individuāls pa produktu kategorijām ar divciparu procentuālo pieaugumu. Domāju, ka tagad neviens neņemsies prognozēs precīzāk.”
Viņa arī norādīja, ka jautājums ir par Ukrainas kara ietekmi. “Labā ziņa ir tā, ka tieši pirms Jāņiem Ministru kabinets pēc Zemkopības ministrijas un pārtikas nozares pārstāvju iniciatīvas beidzot pieņēma atbalsta pasākumus arī pārstrādei, ne tikai lauksaimniekiem.
Tas ir regulējums, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. No tā brīža sākās pamatīgs cenu kāpums.
Kā laiviņas bangojošā okeānā
Mūsu uzņēmumu vadītāji dažreiz saka, ka kovida laiks bija kā pastaiga parkā, salīdzinot to ar pašreizējo situāciju, bet, ja runā par kara ietekmi, tas ir laivas variants bangojošā okeānā.”
Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja akcentēja, ka pēdējā laikā kāpušas iepakojumu, loģistikas pakalpojumu, degvielas cenas. Turklāt divreiz un pat vairāk sadārdzinājušās izejvielas. Piedzīvots arī izejvielu trūkums, kas veicināja cenu celšanos un piegādātāju maiņu.
Uzņēmumiem, lai izdzīvotu, vajadzēja katru dienu risināt radušās problēmas. Arī energoresursu cenas jau pagājušā gada rudenī sāka savu astronomisko kāpumu.
Uzņēmējiem jādomā arī par darbinieku noturēšanu, ceļot atalgojumu. Tā līmenis dažādos uzņēmumos pārtikas nozarē pieauga par 5-12%, salīdzinot ar pagājušajā gada vasaru.
Jādomā, kā atbalstīt uzņēmējus rudenī
“Saistībā ar enerģijas izmaksām nevar prognozēt, kas notiks rudenī. Par mājsaimniecību atbalstu ir runa, bet jārunā arī par uzņēmumiem. Lielāka izdzīvošanas iespēja ir tiem uzņēmumiem, kas eksportē, jo citās vietās cilvēku pirktspēja ir lielāka nekā Latvijā. Fiksētās izmaksas var samazināt arī uz eksporta rēķina, tādējādi samazinot produkcijas sadārdzinājumu vietējā tirgū.”
Uzņēmumiem palīdz arī valsts iepirkumi, kuros ir lojalitāte pret vietējiem ražojumiem skolu, bērnudārzu, slimnīcu un citu valsts institūciju konkursos.
Cerības par divām lielām iniciatīvām
Šure atzina, ka uzņēmēji ar cerībām skatās uz divām lielām iniciatīvām, ar kuru palīdzību varētu amortizēt vai vismaz daļēji kompensēt cenu kāpumu vai zaudējumus uzņēmējiem. Tās var palīdzēt gan mazajiem un vidējiem, gan lielajiem uzņēmējiem, kas ir mūsu ekonomikas balsts arī eksportā.
Pirmais bloks saistīts ar atbalsta kritērijiem, ja ir pacēlušās energoresursu vai iepakojumu cenas par 15%. Tad var kompensēt 70% no palielinājuma vērtības. Kopējais apjoms ir 10 miljoni eiro. “Skaidrs, ka visiem nepietiks, bet tie, kas būs aktīvāki un seko līdzi, noteikti saņems.” Ja naudas visiem nepietiks, darbosies proporcionalitātes princips.
Atbalsts energoresursu kāpumam
Otrs lielais atbalsta pasākumu bloks ir saistīts ar dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksu pieaugumu. “Tas arī ir cerīgs variants. Ja tās pieaug divas reizes, tad atbalsta intensitāte varētu būt 30% no dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksu pieauguma attiecīgajā atbalsta periodā.”
Ir noteikti divi periodi: no 1.februāra līdz 31.maijam un no 1.jūnija līdz 31.oktobrim. “Uzņēmumi var skatīties šos atbalsta periodus, salīdzināt un izvēlēties, kas ir lielākā ietekme viņu konkrētajā individuālajā variantā.”
“Mēs cerīgi skatāmies, ka beidzot tomēr arī pārstrādei ir atbalsts kaut kādā veidā,” viņa rezumēja.
