Ašeradens aicina pašvaldības piedalīties kopējo budžeta izdevumu samazināšanā
Pašvaldībām jāiesaistās kopējo budžeta izdevumu samazināšanā, meklējot risinājumus, kas ļautu efektivizēt izdevumus, vienlaikus saglabājot iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem.
Kā informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, Ašeradens trešdien tikās ar pašvaldību vadītājiem un LPS, lai sekmētu savstarpējo dialogu un pārrunātu stratēģiskos virzienus un aktuālos izaicinājumus 2026.-2028. gada valsts budžeta sagatavošanā.
Kā uzsver ministrs, lai 2026. gada valsts budžetā nodrošinātu nepieciešamo finansējumu valsts stratēģiskajām prioritātēm - aizsardzībai, sabiedrības drošībai un demogrāfijai, ir būtiski kopā ar pašvaldībām strādāt pie valsts un pašvaldību budžetu izdevumu pārskatīšanas. Viņš norādīja, ka vietvarām jāiesaistās kopējo budžeta izdevumu samazināšanā.
Ašeradens pauda, ka šo mērķu sasniegšanai nepieciešama atbildīga un mērķtiecīga rīcība visos pārvaldības līmeņos, apzinoties kopīgos izaicinājumus un sadarbojoties šajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Tikšanās laikā finanšu ministrs aicināja pašvaldības mērķtiecīgi strādāt pie efektīvas un ilgtspējīgas finanšu pārvaldības, īpaši tajās teritorijās, kur redzams iedzīvotāju skaita samazinājums. Nākamajos gados prioritārs uzdevums ir pašvaldību pārvaldības efektivizēšana, kas ietver nodarbināto skaita pārskatīšanu un administratīvo procesu centralizāciju, kā arī strukturālo reformu īstenošanu pašvaldībās, norādīja Ašeradens.
Ministrs akcentēja, ka būtiska nozīme būs arī jaunu investīciju projektu finansēšanas pieeju attīstīšanai un pašvaldību savstarpējās sadarbības stiprināšanai. Tas ietver kopīgu iepirkumu, infrastruktūras attīstības un pakalpojumu nodrošināšanu jomās, kur tas iespējams.
Kā norāda FM, vērtējot šī brīža finanšu situāciju pašvaldībās, var secināt, ka tā ir stabila. 2025. gadā pašvaldību ienākumi kopumā pieaug par vidēji 10,4% jeb 228 miljoniem eiro, un nevienai pašvaldībai pieaugums nav mazāks par 7%. Valsts pilnībā kompensē nodokļu politikas izmaiņu ietekmi, piešķirot dotācijas un palielinot pašvaldību daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Turklāt IIN ieņēmumi šogad ir iekasēti par 46,5 miljoniem eiro vairāk nekā plānots. Šis finansējums gada beigās tiks novirzīts pašvaldību aizņēmumu atmaksai.
Pašvaldību uzkrātie naudas līdzekļi pusgada laikā pieauguši par 21% un sasniedz 540 miljonus eiro. Vienlaikus pašvaldībām arvien intensīvāk jāstrādā pie investīciju projektu ieviešanas, nodrošinot aizņēmumu realizāciju atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
FM atzīmē, ka 2026.-2028. gada budžeta sagatavošanas procesā tā padziļināti analizē vairākus virzienus, tostarp ministriju iesniegtos priekšlikumus izdevumu samazināšanai, tajā skaitā arī ierobežojumus atlīdzības pieaugumam. Tāpat tiek vērtētas budžeta izdevumu pamatkategorijas un padziļināti izvērtēti publiskā sektora strukturālo reformu piedāvājumi. Attiecīgi tiek meklēti līdzsvaroti risinājumi, kas vienlaikus ļautu samazināt izdevumus un nodrošināt nepieciešamo finansējumu ilgtspējīgai valsts attīstībai.
FM atgādina, ka Ministru kabineta (MK) dotais uzdevums ir veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026.-2028.gadā, tajā skaitā 2026. gadā - ne mazāk kā 150 miljonus eiro. Izdevumu efektivizēšanas un samazināšanas rezultātā iegūto finansējumu plānots primāri novirzīt aizsardzības un drošības izdevumu finansēšanai, apvienojot iekšzemes fiskālos pasākumus un starptautiskos aizdevumus. Papildus ar MK lēmumu ir noteikts, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiks veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tikšanās noslēgumā puses vienojās par turpmāku konstruktīvu dialogu un kopīgu darbu pie valsts un pašvaldību budžetu efektivitātes paaugstināšanas. Budžeta sarunas turpināsies pēc LPS kongresa, īpašu uzmanību veltot nodokļu ieņēmumu prognozēm, pašvaldību aizņēmumu nosacījumiem un finanšu izlīdzināšanas mehānismam.
Kā norāda FM, arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2025. gada pavasara misijā uzsvēra, ka Latvijai ir jāpārskata izdevumu prioritātes, īpaši akcentējot aizsardzības nozīmi, ņemot vērā reģiona drošības apdraudējumus un fiskālās noturības riskus. Gan SVF, gan Eiropas Komisija aicina Latviju stiprināt fiskālo ilgtspēju, pārskatot izdevumu struktūru, optimizējot valsts pārvaldes funkcijas un ievērojot budžeta disciplīnu. Atbilstoši SVF ekspertu secinājumiem fiskālā ikgadējā konsolidācija 0,5% apmērā no IKP laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam ļautu samazināt publiskā parāda apmēru līdz tādam, kāds tas bija pirms Covid-19.
Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19.augustam. Vienlaikus FM, balstoties uz aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, precizēs valsts budžeta ieņēmumu prognozes un pārrēķinās fiskālo telpu, lai valdība varētu pilnvērtīgi turpināt darbu pie budžeta izstrādes.
