Dažas minūtes pēc sludinājuma ielikšanas mantas jau ir izķertas. Kas īsti notiek bezmaksas mantu atdošanas grupās?

Ieva pastāstīja, ka grupu viņa izveidoja kopā ar Anastasiju Sproģi pirms aptuveni 4 gadiem. “Bieži vien cilvēki kaut ko met ārā. Mēs paši neesam stulbi – ejam gar miskastēm un redzam, ka labas mantas ir izmestas ārā. Citi vienkārši tās nelieto. Tad mēs izdomājām izveidot grupu, kurā cilvēki varētu atdot šīs lietas, kas ir otrreiz lietojamas vai radušās no interjera maiņas.”

Grupas izveide un darbošanās tajā sākumā bija kā neliels joks, bet laika gaitā tai piesaistīja vairākus moderatorus, veica lapas uzlabojumus un uzrakstīja stingrus noteiktumus. Tagad tā ir viena no lielākajām mantu atdošanas grupām latviešu valodā – tajā ir aptuveni 48 tūkstoši cilvēku. Turklāt līdz ar karu Ukrainā cilvēki ir kļuvuši vēl aktīvāki mantu atdošanā un lūgšanā.

Seko līdzi, lai nekakā viens otram virsū

Ir noteikts, ka grupā neuzņem tādus cilvēkus, kuru profili ir jaunāki par 2 gadiem. “Ļoti daudz “fake” profilu nāk. Ir arī negācijas, kad viens ar otru kašķējas. Piemēram, viens kaut ko palūdz, bet otrs uzraksta: “Aizej uz veikalu, tas nekas dārgs nav!”

Mums tas ir jāskatās. Cilvēki raksta, ka kādam ir slikts garastāvoklis un viņš uzkakājis uz galvas citam. Tad skatāmies, cik tas cilvēks ir aktīvs, vai viņš būtu “jāmutē” (no angļu valodas “mute”- klusums), jābloķē,” Ieva ieskicēja savu ikdienas darbošanos grupā.

Bezkaunīgākos nākas izmest no grupas

Par nejauku uzvedību apmeklētājam nosaka 2 dienu aizliegumu darboties grupā. Ja pēc tam viņš turpina uzvesties bezkaunīgi, seko nākamais brīdinājums. Bet, ja vēl ir kādi pārkāpumi, tad viņam ir aizliegums mēneša garumā. Ja arī tad cilvēks neprot uzvesties, viņu izslēdz no grupas.

“Ir arī gadījumi, kad nākas izmest vienkārši tāpat, jo cilvēks ir nekaunīgs, piemēram, sāk rakstīt piezīmes, kas vispār nav vajadzīgas grupā.” Arī neīstus profilus un tādus, kuros nav bilžu un aktivitāšu, grupā neuzņem. “Ļoti daudz ir profilu, kas izplata finansiālos sludinājums, piemēram, par aizdevumiem.”

Daži cenšas pārdod atdotās mantas

Ir arī krāpnieki, kas savāc cilvēku atdotās mantas un pēc tam mēģina pārdot tās tālāk. Grupas moderatori mēģina novērst šādas situācijas. Ja pamana, ka kāds cenšas tirgoties ar saņemtajām mantām, viņu izdzēš no grupas. “Šad un tad iemetam acis arī krāpnieku sarakstā, lai mūsu grupā nebūtu tādu cilvēku.”

Bieži vien ir sludinājumi, kad cilvēki savā īpašumā vēlas iegūt vecos traukus. Pēdējā laikā novērots, ka vairākos šādos sludinājumos cilvēku profili ir aizdomīgi.

Tāpat moderatori pievērš uzmanību, ja kāds īpaši aktīvi un bieži atdod dažādas drēbes. Nesen bija gadījums, kad kāda sieviete regulāri atdeva vairākus maisus ar drēbēm. “Liekas aizdomīgi un jādomā, cik liels ir cilvēka skapis, ja katru dienu atdod 2-3 lielos maisus ar drēbēm.”

Paši pārkāpj noteikumus, bet pēc tam ārdās

Jāņem vērā, ka ne tikai grupas moderatori cenšas rūpēties par kārtību, bet arī “Facebook” ir dažādi liegumi lietotājiem. Mēdz būt tā, ka moderatori apstiprina lietotāju un sludinājumu, jo tas atbilst nosacījumiem, bet cilvēks sāk ārdīties, kāpēc viņa sludinājums jau vairākas dienas nav ievietots.

“Mēs esam to apstiprinājuši, bet pēc laika “Facebook” uzraksta, ka ir pārkāpti viņu noteikumi. Tad rakstām cilvēkiem, ka viņi paši ir pārkāpuši noteikumus.”

Palīdz jaunajām māmiņām

Grupā iespējams gan atdot savas nevajadzīgās lietas, gan arī pajautāt palīdzību, lai kāds cits atdod savas mantas. Ieva atminējās kādu gadījumu, kad jaunā māmiņa lūdza atdot bērnu ratiņus. Viņa grupā drīz vien atrada atsaucīgus cilvēkus, kuri paši aizveda māmiņai ratiņus. “Pats bērniņš, kurš bija ratiņu īpašnieks, tos aizveda, bet viņam pretī uzdāvināja augļus un šokolādi. Bērns priecīgs stūma ratus un ēda banānus.”

Kopumā cilvēki ir ļoti atsaucīgi, atdodot bērnu ratiņus, drēbes un apavus. Diemžēl likums neļauj grupā atdot medikamentus.

Neviens neko nepelna

Ieva pastāstīja, ka komandas darbošanās grupā ir pilnīgi bez maksas un neviens neko nepelna ar to. Nesen “Facebook” viņiem piedāvāja pelnīt, darbojoties grupā. “Mēs sapratām: ja liksim sludinājumus naudas pelnīšanai, pazudīs auditorija.. Loģiski padomājot: ja mēs uzliksim maksu par sludinājumu ievietošanu, tad sanāks, ka cilvēks atdod lietu, bet viņam vēl ir jāpiemaksā par to.

Tad mēs nolēmām, ka ar to nepelnīsim, jo tādā veidā zaudēsim daudz cilvēku, jo kāpēc lai viņi maksātu par sludinājumu ievietošanu, ja viņi jau tāpat atdod lietas bez maksas?”

Lai gan grupā pārsvarā darbojas rīdzinieki, tomēr ļoti daudz ir arī Pierīgā dzīvojošo un tuvāko pilsētu iedzīvotāji. “Viņiem ir savas mazās grupas, bet tās ir tik mazas, ka cilvēki vairāk darbojas Rīgas grupā. Ir tādi cilvēki, kuri gatavi samaksāt, lai pakomātā atsūta drēbes vai citas mantas, ko iespējams atsūtīt.”

Konfektes un kafija – jā, bet ar naudu labāk nē

Grupas noteikumi paredz, ka mantu atdošana ir bez samaksas, bet ir gadījumi, kad ļaudis par savām mantām vēlas pretī kādus gardumus, piemēram, konfektes un kafiju 5 eiro vērtībā. Citi var arī lūgt samaksāt 5 eiro par atdoto lietu.

“To mēs neatļaujam, jo cilvēki paliek dusmīgi, ka viņiem ir jāmaksā nauda, lai gan grupā paredzēts lietas atdot, pirms mest ārā, nevis pārdot.” Īpaši dusmīgi iedzīvotāji ir tad, ja lietas atdevējs pieprasa lielāku naudas summu, piemēram, vairāk par 5 eiro. Tad atdevējs saņem brīdinājumu, ka jāizlasa grupas nosaukums un noteikumi.

Pat 1 eiro vērta lieta var būt svarīga

Netiek pieļauta arī savstarpēja ņirgāšanās, apvainojumi un ārdīšanās. Komanda arī neļauj izsmiet sludinājumus, kuros cilvēki lūdz atdot kādu ļoti lētu lietu. Mēdz būt, ka kāds iesmej: “Aizej uz veikalu, tur tā lieta maksā 1 eiro! Vai tad tev ir grūti?”

Bet Ieva ir citās domās: “Cilvēkiem jau tā ir grūti lūgt otram kaut ko, īpaši tad, ja kāds vēl pretī pasaka: “Aizej uz veikalu un nopērc to!” Domāju: ja cilvēks varētu nopirkt, viņš nelūgtu šo lietu atdot.”

Daudzi palīdz ģimenēm ar bērniem

Viņa novērojusi, ka ir daļa ļaužu, kuriem šīs lietas ir tiešām nepieciešamas, bet citi vienkārši negrib maksāt par tām veikalā, tāpēc lūdz atdot. Daudz atdoto mantu nonāk pie daudzbērnu ģimenēm.

“Arī televizorus atdod ar defektiem. Tad var redzēt, vai tā manta ir tiešām vajadzīga vai arī tiek ņemta tikai tāpēc, ka to atdod. Pārsvarā mantas vajadzīgas daudzbērnu ģimenēm. Mēs mēdzam arī ieskatīties cilvēku profilos, vai viņiem tiešām ir bērni, lai nav tā, ka lietas tālāk pārņem citas grupas.”

Izķer mantas ar defektiem

Lai gan daudziem turīgiem cilvēkiem var likties, ka saplīsis skapis, sekcija vai televizors ir uzreiz jāmet ārā un šīs mantas vairs nav lietojamas, tomēr realitāte ir tāda, ka liela daļa ļaužu ir gatavi tās paņemt un aizvest uz savām lauku mājām, vasarnīcām vai ikdienas dzīves vietām.

“Viņi ir gatavi ņemt saplēsto dīvānu, jo var redzēt, ka cilvēkiem tiešām nav naudas. Viņi ir gatavi paņemt lietas ar defektiem. Izskatās, ka daļai cilvēku mūsdienās naudas ir tik maz, ka viņi ņem lietas ar defektiem. Ir bijis, ka ņem arī televizorus ar defektiem, piemēram, viena mala ir izplūdusi. Tādus sludinājumus ļoti ātri izķer. Ja ģimenē kādam cilvēkam rokas aug no pareizās vietas, viņš sataisīs to mantu.”

No diviem saplīsušiem krēsliem var uztaisīt vienu labu krēslu

Ļoti daudzi sludinājumos arī pieraksta, ka atdoto lietu var izmantot detaļām vai paši salabot. Piemēram, ja krēsls ir kaķa saskrāpēts, tam var uzšūt pārklāju vai pārkrāsot. Protams, ir lietotāji, kas raksta, kā tādus sūdus vispār var censties atdot. “Mūsu darbs ir sludinājumu apstiprināt. Ja izdodas atdot, tad atdod. Ja neizdodas, tad neizdodas. Bet ir cilvēki, kas ņem arī tādas mantas, kas ir saplīsušas, bet ko pēc tam paši var sataisīt.”

Piemēram, kādam datorkrēslam var būt saplīsuši riteņi, bet citam krēslam tieši riteņi var būt veseli. Tādā veidā, apvienojot detaļas no diviem krēsliem, var izdoties tikt pie laba darba krēsla. Līdzīgi ir ar bērnu ratiņiem un citām mantām.

“Vienas mammas bērnam drēbes, rati vairs neder, jo no tiem ļoti ātri izaug. Tāpat ir ar apaviem. Es pati arī esmu likusi sludinājumu par apaviem, jo dēlam ļoti ātri izauga kāja, kad viņš bija maziņš. Ir cilvēki, kuri tā arī pasaka, ka bērnam ļoti ātri izauga pēdas, viņš tos apavus uzvilka tikai dažas reizes, tāpēc atdos apavus simboliski, jo labāk tā, nekā apavi mētājas plauktā un neviens tos nelieto.”

Šujmašīna kā interjera priekšmets

Pēdējā laikā novērots, ka daudzi atdod vai vēlas iegūt savā īpašumā interjera priekšmetus, piemēram, veco laiku “Singer” šujmašīnas ar visiem galdiem. “Tagad cilvēki ir sākuši šādas mantas atdot, jo viņi tās ņem ārā no sava interjera, toties citam tās atkal vajag, līdz ar to daudz cilvēku tādas lūdz atdot.” Tāpat šujmašīnas lūdz atdot, ja ir vēlme mājās kaut ko sašūt.

Vēl sludinājumos redzams, ka ir cilvēki, kas kolekcionē pulksteņus un citas mantas. “Nesen kāds cilvēks bija ievietojis sludinājumu, ka kārto garāžu, met ārā mantas un varbūt tiešām kādam kaut ko vajag. Ļoti bieži piedāvā vecus grīdas dēļus, kas varētu noderēt malkai cilvēkiem, kas kurina dzīvokļus.”

Nekļūt bezkaunīgam un nelūgt, lai vēl atved klāt

Runājot par atdodamo mantu kvalitāti, novērots, ka daļa cilvēku ir skeptiski par lietām ar defektiem un saka, ka viņiem tādus sūdus nevajag, bet citi ir gatavi paņemt defektēto lietu un salabot to. “Katrs normāls cilvēks to var salabot, ja vien defekts nav tāds, ko nevar izlabot.

Pēdējā laikā ir arī tādi nekaunīgi cilvēki, kuriem vajag lietas tikai ideālā kārtībā un turklāt vēl pievest klāt.” Ja redzams, ka cilvēks ir klaji nekaunīgs vai pārkāpj grupas noteikumus, tad ierobežo viņa darbību grupā. Mēdz gadīties, ka paši nobloķētie apmeklētāji vispār nesaprot, kāpēc viņi ir ierobežoti, un dusmojas par to…

Strīdas par bērnu naudu

Arī agresīvos lietotājus ierobežo. “Ir arī nejauki cilvēki, īpaši tādi, kas agresīvi izturas pret jaunajām māmiņām, piemēram, rakstot, vai tam viņas pašas nevar nopirkt prasīto lietu, ja saņem bērnu naudu. Citi atkal raksta pretī, ka bērnu nauda mūsdienās ir smieklīga. Tad sāk strīdēties savā starpā.

Tad mēs vienkārši izslēdzam komentārus un uzrakstām, ka piedāvājumu gadījumā jāraksta cilvēkam privāti, lai nesākas karš savā starpā.”

Ļaudis arī mēdz “cepties” par Ukrainas jautājumiem. Piemēram, kāds uzraksta, ka ir uzņēmis ukraiņus, un tāpēc lūdz palīdzēt sagādāt kādas viņiem nepieciešamas lietas. Bet citi mēdz paust kritisku viedokli, kāpēc ukraiņiem jāatdod lietas un vēl jāpieved klāt.

Kur jūs liksies 5 pulksteņus?

Lai apkarotu tos lietotājus, kas mantas ņem tikai tāpēc, ka kāds cits tās atdod, grupas komanda mēdz paskatīties, cik bieži konkrētais cilvēks piesakās atdotajām mantām un ko pēc tam dara ar tām, piemēram, vai nepārdod tālāk.

“Ir tādi, kas pagājušajā nedēļā paņēma to lietu, bet nākamajā nedēļā atkal ņem to pašu. Tad pajautājam: “Kur jūs liksies 5 pulksteņus, 10 radio vai 5 televizorus?” Mēs mēdzam šos cilvēkus ierobežot, lai citiem arī būtu iespējas. Pēdējā laikā tādu gadījumu ir palicis mazāk, jo cilvēki ņem tad, kad tiešām vajag.”

Dažas minūtes pēc sludinājuma ielikšanas manta jau atdota

Piemēram, nesen kāda sieviete lūdza atdod velosipēda sēdekli. Prieks, ka ļoti daudzi atsaucas uz šādiem sludinājumiem. “Citreiz ir tā, ka sludinājumu ieliek, bet vēl īsti neapstiprina, taču cilvēks jau ir atdevis lietu vai atradis sev vajadzīgo preci.”

Kopumā var teikt, ka cilvēki Latvijā ir atsaucīgi un labprāt palīdz citiem, ja ir tāda iespēja.

Patīk palīdzēt citiem

Lai gan darbošanās grupā prasa daudz laika un darba, Ieva labprāt iesaistās. Kāpēc? “Man patīk! Man patīk ņemties! Man kļuva interesanti, kad sāka augt lietotāju skaits, kad cilvēki rakstīja, ka šī ir tiešām forša grupa, ka ar to var palīdzēt viens otram.”

Visspilgtāk viņas atmiņā iespiedušies mirkļi, kuros ar grupas starpniecību izdevies palīdzēt cilvēkiem, kuriem tas tiešām ir bijis ļoti nepieciešams, piemēram, jaunajai māmiņai sagādāt ratiņus. Milzīgs prieks, ka tādās situācijās var sniegt atbalstu citiem!