Pabriks: "Madridē svarīgākais ir panākt rietumu domāšanas maiņu par Latvijas nespēju nosargāt teritoriju"
Turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, gaidāmajā NATO samitā Madridē Latvija cer uz lēmumiem par pastāvīgu sabiedroto klātbūtni un brigādes līmeņa vienības izvietošanu. Tāpat svarīgākais ir panākt rietumu domāšanas maiņu, ka Latvija nevarētu nosargāt teritoriju, tāpēc potenciāla konflikta gadījumā karaspēkam zināmā attālumā būtu jāatkāpjas, un tā rezultātā ieņemtā teritorija tiktu okupēta, intervijā aģentūrai LETA saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Atbilstoši Latvijas interesēm - kuriem jābūt svarīgākajiem lēmuma projektiem gaidāmajā samitā?
Mums ir jālūkojas uz divām jomām. Pirmkārt, samitā jāpieņem jaunā alianses stratēģijas koncepcija, kas nozīmētu tālāko NATO attīstību. Iepriekšējā koncepcija bija pieņemta 1999.gadā un šajā koncepcijā Krievija vēl minēta kā stratēģiskais partneris. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, visa situācija ir dramatiski mainījusies. Es domāju, ka jaunajā koncepcijā ir jāataino, kā mēs redzam, drošības situācija nākamajiem desmit gadiem. Tas nozīmē, ka jāatmet visas ilūzijas un koncepcijai ir jābūt balstītai uz to, ka mēs atkal nopietni sākam atjaunot un attīstīt savas bruņotās spējas visās valstīs. Šīs spējas bijušas nolaistas diezgan ilgu laiku, jo tika uzskatīts, ka dzīve ir palikusi skaista un viegla.
Otrkārt, samitā vēlamies panākt robustu aizsardzību austrumu flangā, sākot no Somijas līdz Turcijai. Tas nozīmē, ka pastāv ne tikai astoņas NATO kaujas grupas, bet Latvijas valsts un Baltijas drošības dēļ es vēlētos panākt konceptuālu domāšanas maiņu. Mēs agrāk dažādās konferencēs sastapāmies ar ekspertu viedokli par to, ka Baltijas valstis labi nav aizstāvamas. Tika uzskatīts, ja, piemēram, Krievija uzbruktu Latvijai, tad mēs zaudētu kādu teritoriju un rietumi tikai pēc kāda laika savāktu spēkus un mūs atbrīvotu. Patlaban situācija ir mainījusies, jo redzam, ka ar Krieviju ir iespējams karot un to pierāda Ukrainas piemērs.
Nav tā, ka Krievija ir drausmīgi spēcīga, tomēr vienlaikus tās spēks ir daudz lielāks nekā mums, mazām valstīm. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO blokam dod mums tā saukto stratēģisko teritoriālo dziļumu, kas ļauj mums labāk aizstāvēties, jo aiz mums ģeogrāfiski ir Gotlande un Zviedrija. Tas nozīmē, ka šos ģeogrāfiskos apstākļus varam uztvert kā vienotu stratēģisko telpu, kas palīdzētu mūsu aizstāvībai. Svarīgākais punkts ir tas, ka jāmaina šī rietumu domāšana, ka Latvija nevarētu nosargāt teritoriju, tāpēc konflikta gadījumā jāatkāpjas un tā rezultātā ieņemtā teritorija tiek okupēta. Tam mēs negribam piekrist, tāpēc vēlamies, lai rietumu sabiedrotie šo domāšanu mainītu un uzskatītu, ka mums jāspēj noturēt potenciālā sadursmes līnija, kas, piemēram, būtu Latvijas robeža.
Tas, protams, pieprasa plašāku sabiedroto klātbūtni Latvijā un Baltijā. Ņemot vērā visu minēto, mums ir divas prasības, un tās nemaz nav tik viegli realizēt, jo daudzām alianses valstīm mūsu pieprasītās spējas nemaz nav. Vēlamies Latvijā divīzijas štābu un struktūru. Jau patlaban Latvijā kā vienīgajā Baltijas valstī ir izvietots NATO daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi”, tāpēc vēlamies tā plašāku attīstību.
Tāpat Latvija sagaida lēmumu par NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālās kaujas grupas palielināšanu līdz brigādes līmenim, kas būtu viens no soļiem kopējās atturēšanas politikas nostiprināšanā. Atgādināšu, ka 2016.gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Kaujas grupu izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Pozitīva samita lēmuma gadījumā brigādes izvietošana nozīmētu pastāvīgu aizsardzības klātbūtni Latvijā?
Nu, mēs ceram uz šādu interpretāciju. Brigādes līmenī karavīru skaits Latvijā nebūtu daudz lielāks par to, kāds tas ir NATO kaujas grupai, tomēr atšķirība ir tajā, ka brigādēm ir cita tipa bruņoto spēku spējas. Parasti brigādi veido 2000 līdz 3000 karavīri un brigādei ir plašāka komandstruktūra, cita tipa izlūkošana, artilērijas apjomi un pretgaisa aizsardzība. Brigāde nozīmētu daudz vairāk tehnikas un ieročus, lai varam krīzes brīdī attiecīgi reaģēt. Patlaban kaujas grupa sastāv no mehanizēto kājnieku vienībām, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas inženieriem, tanku rotas, vienības pret masveida iznīcināšanas ieročiem, mīnmetēju vada, taktiskā gaisa atbalsta vienības.
Brigādes izveidošana gan nenotiktu nākamajā dienā pēc samita.
Brigādes izveidošana nozīmētu, ka NATO Kaujas grupai pievienosies vēl kāda valsts?
Iespējami divi varianti - proti, pievienosies vēl kāda NATO valsts, vai arī patlaban kaujas grupā esošās nācijas palielinās savu kontingentu. Šobrīd NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa apvieno aptuveni 1700 karavīrus no desmit valstīm - Albānijas, Čehijas, Spānijas, Itālijas, Islandes, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Kanādas.
Cik droši esam, ka brigāde atrastos Latvijā pastāvīgi?
Ar terminu “pastāvīgi” vienmēr tiks manevrēts, piemēram, argumentējot, ka Krievija nākotnē mainīsies, paliks labāka un nevienam vairs neuzbruks. Nav, protams, uz papīra iegravēts, ka NATO kaujas grupa atradīsies pastāvīgi, taču ir skaidrs, ka tās patlaban nekur prom braukt negatavojas.
Cik patlaban ir lielas cerības, ka samitā apmierinās visus mūsu iecerētos plānus?
Patlaban es to negribētu komentēt, jo mums ir diezgan lielas, daudzas diskusijas ar sabiedrotajiem priekšā. Kaut ko jau iegūsim, bet jautājums, vai mēs saņemsim visu simtprocentīgi, kā esam ieplānojuši. Es domāju, ka viena no lielākajām problēmām ir tā, ka vairāki sabiedrotie baidās kaut ko apsolīt, jo viņiem pašiem trūkst mūsu interesējošās armijas spējas. Šajās diskusijās mēs atkal viņiem norādām, ka pēc Madrides samita lēmuma esam gatavi arī pagaidīt uz karavīru nosūtīšanu, taču vispirms ir jābūt politiskam lēmumam.
Kādus mājasdarbus mums uzliktu brigādes formēšana?
Mūsu mājasdarbi ir strādāt pie uzņemšanas un loģistikas attīstīšanas, tāpēc meklējam vietu otrai starptautiskajai militārajai bāzei. Varu atklāt, ka esam izlēmuši par bāzes atrašanās vietu un tagad tiek saskaņoti nepieciešami dokumenti. Par bāzes atrašanās vietu paziņosim pirms samita.
Patlaban sabiedrotie, galvenokārt, ir koncentrēti Ādažu bāzē, kurai blakus ir poligons. Otra bāze nozīmētu, ka tās tuvumā ir nepieciešams mācību poligons, kazarmas, noliktavas un cita nepieciešamā infrastruktūra. Vienlaikus varu norādīt, ka, ņemot vērā būvdarbus, īsā laikā šo infrastruktūru neizdosies izveidot un nepieciešamības gadījumā sabiedroto karavīrus iespējams izvietot arī speciālās teltīs.
