Rinkēvičs aicina sākt darbu septītās ES sankciju pakotnes sagatavošanā pret Krieviju un Baltkrieviju
Jāsāk darbs pie septītās Eiropas Savienības (ES) sankciju pakotnes sagatavošanā pret Krieviju un Baltkrieviju, tādu aicinājumu, piedaloties ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Luksemburgā, pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē bloka dalībvalstis diskutēja par regulu par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu, par šī gada 23. jūnijā un 24. jūnijā Eiropadomes sagatavošanu, kā arī notika ministru tālākā diskusija par Eiropas nākotnes konferences noslēgumā sagatavotajiem priekšlikumiem.
Sanāksmē Rinkēvičs pauda atbalstu Eiropadomes darba kārtībai, vienlaikus norādot, ka Eiropadomes laikā nepieciešams vienoties par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Viņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta Eiropas perspektīvu Gruzijai, Moldovai un Ukrainai, kā arī aicina piešķirt ES kandidātvalsts statusu Moldovai un Ukrainai.
Ārlietu ministra ieskatā, gaidāmajā Eiropadomē ir jādod skaidrs atbalsta signāls Ukrainai un jāpiešķir ES kandidātvalsts statuss. Rinkēvičs uzsvēra, ka pašlaik vienlīdz svarīgi ir nekavēties ar visa veida - finansiālo, humāno, materiālo un militāro - atbalstu Ukrainai, turklāt tam jābalstās Ukrainas identificētajās vajadzībās. Tāpat, pēc ministra paustā, ir jānodrošina esošo ES sankciju veiksmīga ieviešana.
Sanāksmē notika tālāka diskusija par Eiropas nākotnes konferences noslēgumā sagatavotajiem priekšlikumiem. Tās pamatā bija Padomes Ģenerālsekretariāta veidotais priekšlikumu izvērtējums, lai saprastu, kuru priekšlikumu ieviešana jau tiek realizēta esošajās ES likumdošanas iniciatīvās, kurus priekšlikumus iespējams ieviest tuvākajā laikā, nemainot ES līgumus, un kuru priekšlikumu ieviešanai nepieciešamas izmaiņas ES līgumos.
Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka Eiropas nākotnes konferences kontekstā prioritāri ir jāsāk darbs to priekšlikumu ieviešanā, kas risina iedzīvotāju identificētos izaicinājumus bez grozījumu veikšanas ES līgumos, tas ir drošības un Eiropas noturībspējas veicināšana, ekonomiskā izaugsme, enerģētiskā neatkarība un iedzīvotāju labklājības veicināšana.
Viņš norādīja, ka Latvija aicina stiprināt Eiropas vērtības, risināt ekonomiskās problēmas, tostarp nevienlīdzības samazināšanu, cīnīties pret dezinformāciju, apkarot vardarbību pret sievietēm, rūpēties par drošību un būt klimatatbildīgiem. Ministrs akcentēja, ka šie un virkne citu konkrētu priekšlikumu, tostarp augstskolu diplomu vienkāršota atzīšana starp ES valstīm un ciešāka sadarbības veselības jomā, būtu jāliek uzmanības centrā turpmākajā darba posmā.
"Mēs sagaidām, ka konferences rezultātā tapušo rekomendāciju, tai skaitā nacionāli pausto rekomendāciju, izvērtēšana turpināsies arī nacionālā līmenī. Uzskatām, ka ir svarīgi spēt sasniegt konkrētus rezultātus, kurus demonstrēt iedzīvotājiem ne vēlāk par 2023. gada 9. maiju - 12 mēnešus pēc Eiropas nākotnes konferences noslēguma," pauda Rinkēvičs.
Ministrs vērsa uzmanību, ka diskusiju uzsākšana par ES līgumu izmaiņām novērsīs uzmanību un resursus no aktuālu rīcībpolitiku izstrādes un mazinās ES institūciju saliedētību.
