Valdība pieņem jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli

Jaunā "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz no šī gada 1. septembra ieviest finansējuma sadales modeli "Skolēns pašvaldībā", kas nozīmēs lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu.

Jaunais modelis nosaka to, ka mērķdotācijas tiks aprēķinātas pašvaldībām, nevis katrai izglītības iestādei, kā tas ir bijis iepriekš. Sekojoši pašvaldībām tiks sniegta lielāka loma izglītības tīklu kārtošanā un pedagogu atalgojumu konkurētspējas nodrošināšanā. Papildus tiek noteikts, ka pašvaldībām vismaz 7% no piešķirtā finansējuma būs jānodrošina atbalsta personāla nodrošināšanai, bet ne vairāk kā 15% būs jāatvēl administrācijas darbiniekiem.

No 2022. gada 1. septembra valsts finansējumu pedagogu darba samaksai aprēķinās un pārskaitīs pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm, nodrošinot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai aprēķinu un sadali pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

"Izglītības un zinātnes ministrija nodod skolu dibinātāju – pašvaldību – rokās privilēģiju un atbildību izlemt savas teritorijas, savu attīstības stratēģiju un līdzekļu ietvaros - kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem spējam attīstīt un kā veidot optimālu, cilvēka cienīgu skolotāja atalgojumu. Virkne pašvaldību jau ir pierādījušas, ka spēj būt sociāli atbildīgi partneri, bet jaunais finansēšanas modelis sniegs šādu iespēju visām vietvarām," uzsver izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Tā kā noteikumu projekts paredz koeficientu piemērošanu izglītības programmām, ir aprēķināts nepieciešamais mērķdotācijas apmērs vienam skolēnam mēnesī: 1.-6. klase – 94 eiro, 7.-9. klašu grupā tie ir 121 eiro un 10.-12. klašu grupā – 130 eiro vienam skolēnam. Mērķdotācijas apmērs bērniem pirmsskolas izglītības grupās no piecu gadu vecuma un bērniem speciālajās grupiņās - 80 eiro mēnesī.

Skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas, neklātienes programmas vai izglītības programmu tālmācības formā, pamatizglītības profesionāli orientētās programmas (mūzika, valodas, u.c.), kā arī valsts ģimnāziju 10-12.klašu skolēniem tiek piemēroti papildkoeficienti.

Lai mazinātu pašvaldību atšķirības pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, noteikumu projektā ietverti vairāki reģionālie koeficienti, par kuriem notikušas diskusijas ar pašvaldībām. Noteikumu projekts paredz vienādot reģionālos koeficientus valstspilsētām un Pierīgas pašvaldībām, kā arī zemāko blīvumu novadi ir sadalīti viendabīgos “puduros”, ievērojot iedzīvotāju skaita attiecību lauku un pilsētu teritorijās, kā arī izglītojamo skaitu novadā. Tām pašvaldībām, kuras ir pie ES ārējās robežas, reģionālais koeficients ir palielināts uz 1,41, kas nozīmē, ka šīs izglītības iestādes saņems par 41% lielāku finansējumu nekā Rīgas skolas.

Noteikumu sagatavošanas un saskaņošanas procesā ministrija tikās gan ar sociālajiem un sadarbības partneriem,  gan pašvaldībām, lai atkārtoti pārrunātu un izdiskutētu noteikumu projektā ietveros aprēķinus. Ar katru pašvaldību darba diskusijas turpināsies arī par apstiprināto redakciju.   

Nosacījumi pašvaldībām

Noteikumu projekts paredz arī noteiktus kritērijus, kas pašvaldībai jāievēro, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm. Tā, pašvaldībai būs pienākums un atbildība rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, nodrošinot normatīvajos aktos paredzētās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu ikvienam pedagogam. Tāpat paredzēts, ka ne mazāk kā 7% no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas ir jāizlieto atbalsta personāla darba samaksai un ne vairāk kā 15 % - izglītības iestāžu administrācijas darba samaksai.

Vienlaikus jaunajā noteikumu projektā pašvaldībai ir noteiktas tiesības atbilstoši savas pašvaldības izstrādātajai izglītības attīstības stratēģijai noteikt kvalitātes kritērijus un piešķirt lielāku mērķdotāciju tām izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu. Līdz ar to šādās izglītības iestādēs varēs paaugstināt pedagogu darba algas likmes vai nodrošināt piemaksas.

Noteikumu projekts kā pārejas periodu paredz četrus mācību gadus - 2022./2023., 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadu, kuros ir nostiprināts solidaritātes princips. Tādējādi pašvaldībām tiek doti četri mācību gadi kārtot skolu tīklu un meklēt iespējas skolotājiem nodrošināt pēc iespējas pilnas slodzes.

Papildu finansējums pašvaldībām

Sakārtojot skolu tīklu, jaunā pedagogu mērķdotācijas aprēķina un sadales kārtība mudinās pašvaldības  pakāpeniski palielināt arī skolēnu un skolotāju skaita attiecību.

Tāpēc noteikumu projektā paredzēts jau sākot no 2022.gada 1.septembra līdz 2024. gada 31. augustam aprēķināt papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība kārtējā gada 1. septembrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī.

Papildu finansējums paredzēts 2 % apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai.

Līdz 2024. gada 1. maijam IZM ir uzdots uzdevums vērtēt notikušās pārmaiņas pašvaldību skolu tīklā un iesniegt informatīvo ziņojumu par turpmākā pārejas perioda norisi.

Šobrīd noteikumu projektā paredzēta 1% papildu finansējums ar augstāk minētajiem nosacījumiem arī noslēdzošajiem pārejas perioda mācību gadiem, t.i. 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadam.

Šāds papildu atbalsts ir orientēts uz pašvaldībām, kurās skolēnu un skolotāju skaita attiecība ir lielāka, ir arī lielāks vidējais klases piepildījums. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka nepieciešams lielāks finansējums skolotāju papildpienākumu apmaksai un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.

Kopējā finansēšanas aprēķina maiņas fiskālā ietekme, kas aptver gan pašvaldību, gan privāto dibinātāju izglītības iestādes, ir 3,5 milj. eiro 2022. gada septembra-decembra mēnešiem, 10,6 milj. eiro 2023. gadam, 9,8 milj. eiro 2024. gadam, 8,4 milj. eiro 2025. gadam, 10,2  milj. eiro 2026. gadam un 13,7 milj. eiro turpmāk ik gadu.