"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš
Rudenī gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās partiju apvienības "Jaunā vienotība" Ministru prezidenta amata kandidāts būs esošais premjers Krišjānis Kariņš.
Par Kariņa nomināciju partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" kopsēdē paziņoja "Vienotības" domes priekšsēdētājs Hosams Abu Meri un partijas "Kuldīgas novadam" valdes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Lēmums tika pieņemts vienbalsīgi.
Kariņa valdība šī gada sākumā kļuva par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē.
Ministru prezidents kopsēdē arī nosauca "Jaunās vienotības" vēlēšanu sarakstu līderu vārdus. Rīgā saraksta līderis būs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Vidzemē - Kariņš, Kurzemē - Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, Zemgalē - finanšu ministrs Jānis Reirs, Latgalē - Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis.
"Jaunā vienotība" sastāv no partijām "Vienotība", "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" un "Jēkabpils reģionālā partija", savukārt ar "Latgales partiju" apvienībai ir sadarbība.
Paziņo 14. Saeimas darba prioritātes
Kariņš kā prioritātes darbam 14. Saeimas laikā nosauca atbalsta turpināšanu Ukrainai, atbalstu mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, politiskās nācijas izveidi Latvijā, izglītības nozares reformu turpināšanu, viedo reindustrializāciju un Zaļā kursa mērķu sasniegšanu.
Kariņš norādīja, ka patlaban nav indikāciju par to, ka Krievijas iebrukums suverēnā valstī varētu noslēgties tuvākajā laikā, tādēļ Ukraina ir jāturpina atbalstīt cīņā ar agresoru. Ukraina, Kariņa ieskatā, ir jāturpina balstīt ne tikai finansiāli un ar militāru aprīkojumu, bet arī politiskā līmenī. Viņš kā piemēru minēja savu un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) paveikto, darba vizītēs ārvalstīs aktīvi uzstājot, ka Ukrainai ir jādod iespēja kļūt par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsti.
Premjers atzina, ka Eiropas Savienības noteiktās sankcijas ir sāpīgas ne tikai Krievijā, bet arī Eiropā, tomēr, ja ir vēlme apturēt Krievijas agresiju, jāturpina sniegt Ukrainai arī šāda veida atbalsts.
Vienlaikus Kariņš norādīja, ka ir jāturpina stiprināt Latvijas drošība. Jau ir pieņemts lēmums par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, tomēr, Kariņaprāt, nākamajos četros gados šī robeža varētu būt arī jāpaaugstina. Tāpat ir jāturpina arī aktīvs darbs pie tā, lai Latvijas sabiedrotie stiprinātu savu klātbūtni Latvijā, tostarp šeit izvietojot pastāvīgas kaujas grupas.
Saistībā ar pieaugošajām cenām un palīdzību Latvijas iedzīvotājiem Ministru prezidents atzīmēja, ka viņš plāno izskatīšanai valdībā virzīt Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto plānu par atbalsta sniegšanu krīzes situācijā, kas, lai gan nav perfekts, "iet pareizajā virzienā". Kariņš arī neizslēdza iespēju reformēt visu atbalstu sistēmu kopumā.
Premjers atzīmēja, ka atjaunotās neatkarības laikā Latvijai nav labi veicies ar sabiedrības integrācijas procesu. Pareizs solis šādā virzienā ir apstiprinātā pāreja uz mācībām latviešu valodā. Kariņš uzsvēra, ka pirms kara sākuma vairumam Latvijas iedzīvotāju bijis jāsadzīvo ar atsevišķu sabiedrības locekļu viedokļiem par Krieviju, tomēr Latvijas iedzīvotājiem ir jābeidz šajā ziņā būt iecietīgiem, jo nav pieļaujams, ka kāds Latvijā atbalsta Krievijas propagandu.
Tāpat Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valsts iedzīvotāju nedefinē viņa etniskā piederība - Latvijas iedzīvotāju raksturo fakts, ka atbalsti latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.
Saistībā ar izglītību premjers atzīmēja, ka valstij būtu jāskatās, kā vairāk palīdzēt nevis "elites bērniem", kas veido mazu daļu, bet gan apakšējam un vidusslānim, lai palīdzētu iegūt kvalitatīvu izglītību pēc iespējas vairāk cilvēku. Šāds faktors ir svarīgs arī investoriem, kas, vērtējot savas iespējas ieguldīt konkrētā valstī, vērā ņem arī darbaspēka pieejamību, ko var veicināt kvalitatīvas izglītības nodrošināšana.
Kariņš arī pauda, ka karš Ukrainā valstīm, kuras līdz šim bijušas atkarīgas no Krievijas fosilajiem energoresursiem, dod iespēju izmantot fosilo kurināmo no citām valstīm vai attīstīt enerģētiku ar savā valstī pieejamajām iespējām. Līdzīgi esot arī Latvijai, kam, pēc Kariņa teiktā, jāizbeidz atkarība no Krievijas enerģētikas jūga, izmantojot enerģijas iegūšanai ūdeni, biomasu, vēju un sauli.