Noziedznieki rod arvien jaunus veidus kā apkrāpt iedzīvotājus
Šī gada pirmajos piecos mēnešos vairāk nekā puse no visiem sūtītajiem e-pastiem ir bijuši surogātepasti, liecina “Tet” apkopotie dati. Ļaundari mēdz nozagt saņēmēja kontaktinformāciju, kas palīdz tik pie kāda nelegāla labuma. Arī Valsts policijas statistika liecina, ka pērnajā gadā no Latvijas iedzīvotājiem dažādās starptautiskās krāpšanas shēmās kibernoziedznieki izkrāpuši ap 14,5 miljoniem eiro, un noziedznieku aktivitāte vērojama arī šogad.
Attīstoties tehnoloģijām, arī noziedznieki un krāpnieki daļēji pārvākušies uz digitālo vidi – viņi aplaupa neizejot no mājas. Arvien biežāk ir novērojams, ka zagļus digitālajā vidē interesē ne tikai nauda, bet arī dažādi dati, piemēram, tālruņa numuri vai e-pastu adreses, caur kurām tālāk var nodarboties ar nelegālo rūpalu.
“Surogātepastu pieaugums šī gada piecos mēnešos ir palielinājies par 19%, sasniedzot 26 miljonus, salīdzinot ar tādu paša laika periodu pagājušajā gadā. Kopējais e-pastu skaits ar vīrusu pielikumiem ir audzis par 38%, jāpiezīmē, ka visi šie e-pasti tika bloķēti. Vērojams, ka šī negatīvā pieauguma tendence turpinās, jo īpaši pēdējā mēneša laikā,” stāsta Tet galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins.
“Liela daļa šo surogātepastu satur pikšķerēšanas saites, kas mēģina ievilināt neuzmanīgos vai nepietiekami zinošos. Iespējams, cilvēki pat neatpazīst, ka tā ir krāpniecība un ievada jautāto paroli vai citu informāciju. Tāpēc katram pašam ir jābūt uzmanīgam un jāsargā savi dati, jāveido drošas paroles un jādalās savā pieredzē, ļaujot citiem uzzināt iespējamos krāpšanas veidus.”
Lai gan tiesībsargājošās iestādes regulāri brīdina iedzīvotājus par aktuālajām krāpšanām, tiek izgudroti arvien jauni veidi, kā to izdarīt. Liela daļa krāpšanu tiek paveiktas izmantojot e-pastu vai sociālo tīklu kontus. “Surogātepasti ir bīstami, jo tie var saturēt ļaunatūru – tos atverot, tiek apdraudēta datorsistēma. Turklāt tajos mēdz būt arī saites uz kredītiestāžu tīmekļvietņu viltojumiem. Pēdējo mēnešu laikā Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā saņemti vairāki desmiti iesniegumu no iedzīvotājiem, kuriem izkrāpta nauda, izmantojot viltus internetbanku,” stāsta Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs.
Ņemot vērā, ka šāda veida noziegumus lielākoties īsteno organizētās noziedzības grupas no ārvalstīm, izkrāptās naudas atgūšana ir apgrūtināta un laikietilpīga. Šādos gadījumos tiek īstenota starptautiskā sadarbība, turklāt bieži noziedzīgie grupējumi atrodas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpēc iedzīvotājiem ir jābūt sevišķi modriem – kritiski jāizvērtē jebkura saņemtā informācija, tostarp e-pastos vai citviet saņemtas vēstules no svešiniekiem, jāpārbauda, vai internetbankas saite, kurās plāno ievadīt savus bankas datus un PIN kodus, pilnībā atbilst oriģinālajai.
Tas, ka Latvijas sabiedrībai vēl gana daudz jāapgūst, lai prastu stāties pretī krāpniekiem digitālajā vidē, liecina fakts, ka Latvijā tikai 43% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes, kas ir zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
