Latvija izglītības pētījumos apsteidz Lietuvu, tomēr aizvien nepanāk Igauniju
Pētījumā pētīti skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs, lasīšanā un matemātikā 72 valstīs.
Sabiedrība

Latvija izglītības pētījumos apsteidz Lietuvu, tomēr aizvien nepanāk Igauniju

Jauns.lv

Latvija Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015 pētījumā apsteidz Lietuvu, taču vēl aizvien nav izdevies panākt Igauniju.

Latvija izglītības pētījumos apsteidz Lietuvu, tom...

Pētījumā pētīti skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs, lasīšanā un matemātikā 72 valstīs.

Rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir tuvi OECD vidējam līmenim, atpaliekot tikai par trim punktiem, Latvijas skolēniem vidēji uzrādot 490 punktus, kas kopumā Latviju ierindo 31.vietā. Šajā priekšmetā Igaunijas skolēnu vidējie sasniegumi ir par 45 punktiem vairāk, šai valstij kopumā pētījumā iesaistīto valstu vidū ierindojoties trešajā vietā. Lietuvas skolēniem vidēji izdevies sasniegt 475 punktus.

Lasīšanas kompetencē skolēniem Latvijā izdevās vidēji uzrādīt 488 punktu līmeni. Arī šajā kompetencē Latvijai nav izdevies sasniegt Igaunijas skolēnu rezultātus, kuri vidēji sasnieguši 519 punktus. Lietuvas skolēnu vidējais rezultāts ir 472 punkti.

Liela vidēji sasniegtā rezultāta starpība starp Latvijas un Igaunijas skolēnu sasniegumiem ir arī matemātikas kompetencē - Latvijā skolēni vidēji uzrādīja 482 punktus, savukārt igauņi - 520. No Latvijas šajā rādītājā Lietuva atpaliek par četriem punktiem.

Skolēnu vidējie sasniegumi visās minētajās kompetencēs, salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumiem, būtiski nav mainījušās.

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzskata, ka skolēnu sasniegumu OECD starptautiskajā pētījumā "PISA 2015" nenozīmīgās izmaiņas liecina par izglītības sistēmas stagnāciju.

Atklājot konferenci "Latvija OECD starptautiskos pētījumos "PISA 2015" un "TALIS 2013" - jaunākie rezultāti", Šadurskis pauda, ka pētījuma rezultāti nav nesuši lielus pārsteigumus.

Ministrs uzsvēra, ka trīs gadu cikls pārmaiņām izglītībā ir īss posms, lai sāktu redzēt pozitīvas izmaiņas, ja valsts līmenī sākts iet pareizo ceļu sistēmas uzlabošanai, uzsverot, ka šajā gadījumā nedrīkstam būt nepacietīgi. "Nepareizā ceļa sekas parādītos daudz agrāk," mierināja Šadurskis.

Kopš pēdējā cikla notikušas statistiski nenozīmīgas pārmaiņas, skaidroja politiķis. Viņš norādīja, ka Latvijas sasniegumi ir ļoti tuvu OECD vidējam līmenim, piemēram, dabaszinātnēs Latvijas skolēni vidēji sasniedza 490 punktus, bet vidēji OECD - 493 punkti.

"Nevaram ar to apmierināties. Varam priecāties, ka mums ir drusciņ labāk nekā lietuviešiem, skumt, ka drusku sliktāk nekā igauņiem. Mums jāatrod veidi, kā sasniegt augstāku rezultātu," pauda ministrs.

LETA/Foto: Ieva Makare/LETA