Ukraiņu skolēns var pēkšņi pārbīties un sākt raudāt tikai tāpēc vien, ka Latvijas klasesbiedri izslēdza gaismu

Runājot par mūsu palīdzību ukraiņu bēgļu ģimenēm, Bašinska pastāstīja, ka uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 no Latvijas iedzīvotājiem arī saņemti zvani par situācijām, kurās novēroti ukraiņu bērnu emociju palaidējmehānismi jeb trigeri.

Piemēram, kāds pēkšņi ļoti stipri aizver durvis vai skaļi iezvanās telefons. “Šie bērni un vecāki šobrīd ir ārkārtīgi sensitīvi un iebiedēti. Viņu maņu orgāni, dzirde un redze ir ārkārtīgi sensitīva. Viņi ir vienkārši traumēti.”

Bērns var sākt raudāt, ja pēkšņi izslēdz gaismu

Saņemti zvani no Latvijas pedagogiem, kuri lūguši padomus, kā ukraiņu bērnus labāk atbalstīt un kā vairāk palīdzēt viņiem. “Tad mēs runājam par šiem trigeriem. Varbūt, ja būs skaļas skaņas un jūs izslēgsiet gaismu, bērns var ārkārtīgi sensitīvi uz to reaģēt. Patiesībā tas ir normāli pēc piedzīvotās traumatiskās pieredzes.

Šajā situācijā būtu svarīgi pedagogam, skolas psihologam vai sociālajam pedagogam piedāvāt bērnam iespēju izraudāties, paņemt pauzi, saņemt emocionālu atbalstu, apmierināt pamata vajadzības, piemēram, paēst siltas pusdienas un padzerties siltu tēju.

Nekādā gadījumā nevar to risināt ar agresivitāti, piemēram, teikt: “Ko tu kliedz!”, “Ko tu pārdzīvo!”, “Viss taču ir kārtībā, tu esi drošā vidē!” No šiem izteicieniem noteikti būtu jāizvairās.”

Skola kā drošības sajūtas veicinātāja

Šobrīd daudz runā par to, kā ukraiņu bērnus veiksmīgāk integrēt Latvijas skolu vidē. “Mērķis integrēt viņus mūsu skolu vidē nepavisam nav saistīts ar to, ka viņiem šobrīd būtu vajadzīga izglītība.

Patiesībā traumētiem bērniem samazinās kognitīvās un mācīšanās spējas. Šiem bērniem ir pazeminātas koncentrēšanās, fokusēšanās spējas. Ir ārkārtīgi sarežģīti viņiem šobrīd iemācīt mācību vielu gan valodas barjeras, gan individuālo īpatnību dēļ.

Doma integrēt ukraiņu bērnus Latvijas skolās vairāk ir saistīts ar to, ka viņiem ir vajadzīga sajūta, ka viņi kaut ko kontrolē, un ikdienas darbības, piemēram, viņi iet uz skolu un mācās tur līdz konkrētam laikam, atrodas starp vienaudžiem. Tas viņos var palielināt drošības sajūtu.” Tiek darīts viss, lai izveidotu ukraiņu bēgļu ikdienu, cik vien iespējams līdzīgu tai, kādā viņi dzīvoja Ukrainā.

Arī pusaudzis var justies drošāk kopā ar mammu

Domājot par skolas apmeklēšanu, speciāliste akcentēja, ka ukraiņu ģimenei pašiem nepieciešams pieņemt šo lēmumu. Kādam mazākam bērnam vai pat pusaudzim šobrīd var būt vēlēšanās attiekties doties uz skolu. “Viņš vairāk grib būt kopā ar mammu vai omīti, lai kaut kādā veidā saņemtu drošības sajūtu un justos emocionāli labāk.”

Skolotāja Zane kā atbalsts

Vecākiem un pedagogiem speciālisti iesaka pārrunāt un izveidot ar uzņemtajiem ukraiņu bērniem, kas pēkšņi nonākuši Latvijas skolu vidē, drošības plānu, piemēram, kā rīkoties, ja kaut kas skolā viņiem izraisa spēcīgas emocijas vai ir radušās grūtības. Bērniem būtu svarīgi zināt, kur meklēt palīdzību, ja sāk darboties palaidējmehānismi.

Piemēram, ja skolēniem parādās intensīvas jūtas, viņi var doties pie kādas konkrētas skolotājas. “Lai bērns zina, ka viņš var iet, piemēram, pie skolotājas Zanes. Lai viņš zina, ka šī skolotāja viņam vienmēr ir pieejama un sniegs atbalstu un rūpes.

Vajadzības gadījumā izņemt no skolas

Otrkārt, lai bērns zina, ka vienmēr var piezvanīt saviem vecākiem, kuri var viņu izņemt no skolas, ja rodas tāda nepieciešamība. Vajadzīgs drošības plāns, lai bērns ir informēts un pats saviem vārdiem var izstāstīt, kā to ir sapratis, lai šādā situācijā apzinās rīcības plānu.” Protams, lai to īstenotu, vajadzīga skolas atbalsta personāla un skolotāju iesaiste.