Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo glābēju tuvinieki vēlas piedzīt 1,5 miljonus eiro
Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki no valsts, Rīgas domes un privātām kompānijām vēlas piedzīt kopumā 1,5 miljonu eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju.
Lielveikalā "Maxima" pēc ēkas pirmā konstrukciju nogruvuma ieradās daudz ugunsdzēsēju, lai glābtu veikalā iesprostotos cilvēkus. Otrā nogruvuma laikā zem veikala drupām gāja bojā trīs ugunsdzēsēji - Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas inspektora dežuranta vada komandieris virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.
Visu trīs ugunsdzēsēju tuvinieki vērsušies Rīgas rajona tiesā pret Latvijas valsti Ekonomikas ministrijas (EM) personā, SIA "Maxima Latvija", SIA "Homburg Zolitude", arhitektu biroju "Kubs", SIA "Re&Re", Rīgas domi un arī SIA "HND Grupa". Tiesa bija ierosinājusi trīs atsevišķas lietas un katrā lietā glābēju tuvinieki vēlas piedzīt morālo kompensāciju 500 000 eiro apmērā.
Šodien tiesa plānoja skatīt pirmo no šīm lietām, kur prasītāji ir glābēja Šteinīša vecāki. Jau tiesas sēdes sākumā lietas dalībnieki pieteica vairākus lūgumus, tostarp ierosināja lietu apvienošanu, jo visas trīs prasības ir identiskas - mainās tikai prasītāji. Tiesneses Ingas Lipskas pārziņā ir divas no lietām. Lipska šodien nolēma tās apvienot vienā tiesvedībā. Trešā lieta ir citas Rīgas rajona tiesas tiesneses lietvedībā.
Pēc divu lietu apvienošanas tiesnese Lipska šodien atlika lietas izskatīšanu līdz 7.oktobrim saistībā ar Šteinīšu advokātu lūgumu par papildu pierādījumu iesniegšanu. Tāpat tiesa nolēma kā trešo personu lietā pieaicināt SIA "CM Consulting".
Kā pēc tiesas sēdes žurnālistiem skaidroja Šteinīšu advokāts Edgars Nikels, aizstāvība lūdza lietas izskatīšanu atlikt, jo saskaņā ar viņu rīcībā esošo informāciju traģēdijas krimināllietā pirmstiesas izmeklēšana ir noslēgusies. Tuvāko dienu laikā plānota lietas materiālu izsniegšana, un šajos materiālos var būt precīzāka informācija, kurš saucams pie atbildības Zolitūdes traģēdijā. Nikels pieļāva, ka vēlāk trešā civillieta arī tiks pievienota abām pārējām civillietām.
Viņš skaidroja, ka prasība pret Latvijas valsti EM personā ir vērsta, jo aizstāvju skatījumā EM ir tā institūcija, kas uzrauga un vada būvniecības procesu valstī. EM pārstāve Ilze Ose žurnālistiem teica, ka ministrijas sagatavotajā dokumentā ir izklāstīta ministrijas pozīcija par iesniegto prasību, taču no detalizētākiem komentāriem viņa atturējās.
SIA "Maxima Latvija" advokāts Jānis Rozenbergs norādīja, ka "Maxima Latvija" pret viņu vērsto prasību uzskata par nepamatotu, jo glābēji savus pienākumus pildīja dienesta laikā un gāja bojā otrajā nogruvumā, līdz ar to uzņēmums kā nomnieks nevar būt atbildīgs par glābēju nāvi.
Glābēja Šteinīša vecāki pēc tiesas sēdes žurnālistiem emocijas par dēla zaudējumu neslēpa. "Dzīve ir sagrauta, ne par ko vairs nav pilnībā nekādas intereses," raudot sacīja glābēja māte.
LETA jau ziņoja, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp arī ugunsdzēsēji glābēji. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko Latvijas jauno laiku vēsturē.
Vairākās Latvijas tiesās traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki vērsušies pret privātkompānijām, kuras bija iesaistītas traģēdijā.
LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA
