Daugavā ielaidīs 506 000 iezīmētu lašu un taimiņu mazuļu
Šajā nedēļā turpinās lašu un taimiņu mazuļu ielaišana Daugavā, Bolderājā. AS "Latvenergo" zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros šogad Daugavā tiks ielaists vairāk nekā pusmiljons šo sugu zivju mazuļu. Katra zivs ir iezīmēta ar nogrieztu taukspuru. Kā liecina novērojumi, tad pēdējos gados lielākā daļa no Daugavas lašiem un taimiņiem ir tieši ar šo pazīmi. Ik gadu "Latvenergo" īsteno zivju mazuļu atjaunošanas programmu 1 035 000 eiro apjomā.
Šobrīd zivju audzētavās notiek aktīva rosība un ir sākusies lašu un taimiņu mazuļu laišana Latvijas upēs. Zivis tiek audzētas apstākļos, kas ir maksimāli pietuvināti dabiskajiem, lai pēc izlaišanas Daugavā, tie veiksmīgi iedzīvojas un izaug.
2022.gadā Daugavas grīvā ielaidīs ap 314 220 viengadīgu lašu un – ap 187290 taimiņu mazuļus (smoltus), kā arī 4710 divgadīgus taimiņu mazuļus , kas izaudzēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Tomes un Doles zivjaudzētavās.
Mazuļu vešana tiek organizēta ar speciālo transportu un vienā atvestajā kravā ir vidēji 27 000 lašu mazuļu. Šogad laša mazuļa vidējais svars sasniedz 31,5 gramu, taimiņa svars – 18,5 grami, savukārt divgadīga taimiņa svars – 51 grami.
Jau astoto gadu lašu un taimiņu smolti pirms ielaišanas tiek iezīmēti, nogriežot taukspuru. Metode palīdz speciālistiem un makšķerniekiem atpazīt pieaugušus mākslīgi audzētos lašus no tādiem, kas dabiskā ceļā upēs iznārstojuši un attīstījušies. Tādējādi speciālisti var veikt izpēti par to, cik no ielaistajiem zivju mazuļiem pēc 2-3 jūrā pavadītiem gadiem atgriežas upēs uz nārstu.
No zvejnieku lomiem un vaislinieku nozvejas iegūtie dati liecina, ka pēdējos gados lielākā daļa no Daugavas lašiem un taimiņiem, kas no jūras uz nārstu atgriežas upē, ir ar nogrieztu taukspuru.
Aļona Boloņina, AS “Latvenergo” Vides pārvaldības daļas vadītāja: “Ikgadējais lašu un taimiņu mazuļu ielaišanas pavasara pasākums ir kā kopsavilkums šo zivju sugu dzīves cikla ritējumam. Rudenī no ienākušiem lašiem Daugavā iegūtie ikri tagad ļauj mums dot dabai jaunu dzīvību. Ir svarīgi saglabāt daudzveidību un rūpēties par katru zivju sugu. Mūsu sadarbība ar zinātnisko institūtu BIOR ļauj veiksmīgi redzēt un virzīt zivju resursu atjaunošanas pasākumus kompleksi. ”
Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek vismaz 6 300 000 zivju mazuļu un kāpuru ielaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam veic z/i "BIOR". 2022. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.
No 6.maija AS “Latvenergo” vides projektā sadarbībā ar biedrību “Mēs zivīm” trīs vietās Daugavā (Ikšķilē, Kaibalā un Klintainē) izvietotas zivju mākslīgās nārsta ligzdas. Šobrīd tajās ir iznārstojušas raudas, katrā no ligzdām iznēršot vismaz 50 000 ikru. Zivju mākslīgās nārsta ligzdas ir izgatavotas mežā no egļu zariem, kas palikuši pāri no mežistrādes. Zemūdens pasauli nārsta laikā var vērot tiešraidē Latvenergo mājaslapā no divām kamerām Klintainē un Lielvārdē.
AS "Latvenergo" ir svarīga gan videi draudzīga elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, gan vienlaikus arī apkārtējās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, nodrošinot pasākumu kompleksus zivju resursu aizsardzībai un atjaunošanai.
AS "Latvenergo" ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000 eiro).
