Latviešu mikroķirurgam Ukrainā sāp sirds, redzot uz mūžu sakropļotus jaunus puišus
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā savu darbu turpina arī latviešu mirkoķirurgi, kuri brīvprātīgi ārstē karā cietušos ukraiņu karavīrus. Kā Latvijas Televīzijai (LTV) norāda mikroķirurgs Olafs Libermanis, viņa darbs ir palīdzēt pacientiem ar smagām roku traumām.
"Intensitāte ir visu laiku, jo kara darbība nemazinās. Mēs esam izveidojuši specifisku dienestu – kā smagās rokas traumas dienests, un mans uzdevums ir izķert no kopējās plūsmas tos pacientus, kam ir smagas rokas traumas, un patlaban ķeru labāk, nekā iepriekš. Arī kolēģi jau zina, ka darbojamies, un sūta pie mums, tā kā zināms "brends" jau ir izveidojies," LTV stāsta Olafs.
Šobrīd vairāk Olafa pacientu vidū ir karavīri no Austrumukrainas, iepriekš bija arī no sapostītās Irpiņas, Borodjankas un citām vietām. Olafs teic, ka viņam arī kā īstam profesionālim aizvien ir smagi slimnīcā redzēt uz mūžu sakropļotus jaunus puišus, un kā cilvēkam grūti saprast šo karu: "Pilnīgi briesmīgi. Jo es pa pusei esmu krievs. Mani draugi ir Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā. Mani draugi nogalina manus draugus."
Pašiem par drošību neesot laika domāt, kaut kara elpa nav pametusi arī Kijivu: "Nepatīkama situācija bija martā. Nepatīkama tāpēc, ka mēs reāli domājām, ka būs uzbrukums Kijivai. Tiešs uzbrukums. Un mēs nebijām iepazīstināti ar militāro plānu, ko mēs katrs darīsim. Bet , nu, pārējais…Kad strādā, nav laika baidīties. Tās sirēnas uztver kā laikapstākļus. Mēs, kad atbraucām sākumā, bija baiļu moments. Tie, kas nodarbojas ar ekstrēmu alpīnismu, raftingu, riskē vairāk. Bet nekad nevar zināt, ja uzbrukums būtu, tad, protams, būtu citādi," teic ārsts.
