Lai saudzētu putnus, vietām slēdz piekļuvi Kurzemes un Vidzemes jūrmalai
Atpūtniekiem jārēķinās, ka līdz augustam slēgta pieeja trīs vietām jūras piekrastē – Mazirbē un Carnikavā. Daudzi to nezina, bet šīs vietas ir mazo zīriņu un citu putnu bērnistabas, un mērķis ir atjaunot to ligzdošanas vietas.
Pirmo reizi šīs vietas ir arī norobežotas un iežogotas, jo pieredze rāda, ka ar informatīvām zīmēm vien nepietiek. Visā Latvijā šobrīd ligzdo tikai 70 līdz 100 mazo zīriņu pāru, un tā ir atzīta par īpaši apdraudētu sugu. Par liegumu neievērošanu vai ligzdu izpostīšanu var saņemt arī ievērojamu naudassodu.
Kurzemē un Gaujas grīvā
No 1. aprīļa pilnībā slēgta 1,4 kilometrus gara liedaga un kāpas strēle starp Irbes krastu un jūru Ventspils novadā un 600 metru garš pludmales un kāpu posms Ķikana upītes grīvā. Šīs vietas ir dabas liegumu teritorijas visu gadu, jo atrodas Ovīšu liegumā un Slīteres dabas rezervātā. Vēl 2014. gadā Irbes grīva bija visai nozīmīga ligzdošanas vieta, taču šajā laikā zīriņu pāru skaits tur ir būtiski sarucis.
No 1. maija līdz 31. jūlijam slēgta arī Gaujas grīva no Carnikavas puses. Tieši jūras liedagā ligzdojošie zīriņi ir visvairāk apdraudēti, jo visās trijās vietās kopumā uzskaitīts ne vairāk kā desmit ligzdu. Šeit mitinās arī upju un smilšu tārtiņi un jūras žagatas. Pārējā Latvijā konstatētās mazo zīriņu ligzdošanas vietas atrodas uz Daugavas salām, kur tie pagaidām jūtas visumā netraucēti.
Vajadzīgs miers
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojuma nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone Kas Jauns Avīzei stāsta: “Putniem ligzdošanas periodā ir nepieciešams miers, un pēc analīzes sapratām, ka to var nodrošināt, norobežojot teritoriju. Šie putni ligzdas ierīko liedaga smiltīs, un tās tik ļoti saplūst ar apkārtējo vidi, ka cilvēki bieži tās pat nepamana. Sava specifika ir, ka zīriņi ligzdo visai blīvi, ligzdas ir tuvu blakus cita citai, jo tādā veidā putni nodrošinās arī pret dažādiem plēsējiem, kopīgi uzbrūkot apdraudējumam. Drīz pēc izšķilšanās mazuļi pamet ligzdu un veikli pa zemi seko vecākiem, kas tos baro un pieskata.”
Suņi jāuzmana
Pētījumi rāda, ka putni cilvēku atrašanos savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni sabīstoties pamet ligzdas vai jau izšķīlušos mazuļus, un tie var noklīst uz neatgriešanos.
Vēl bīstamāka ir nepieskatītu suņu atrašanās liedagā, un saimnieki pat var nepamanīt, ka dzīvnieks dažu minūšu laikā iznīcina olas vai izšķīlušos putnus. Tāpat bieža putnu sabiedēšana un olu atstāšana bez sildīšanas padara mazuļu sekmīgu izperēšanu par neiespējamu. Ja putnus šādā veidā iztraucē vairākas sezonas pēc kārtas, tie konkrētajā vietā vienkārši pārtrauc ligzdot un tur vairs neatgriežas.
“Piemēram, Gaujas grīvā šobrīd ir atrasta Latvijas mērogam visai nozīmīga mazo zīriņu kolonija, kas pēdējo reizi šeit bija fiksēta 2010. gadā, tāpēc no apkārtējo iedzīvotāju un apmeklētāju attieksmes būs ļoti atkarīgs, vai putni šeit atgriezīsies arī nākamgad,” saka Martinsone.
Pagaidām ir saprotoši
Lai pavērotu, kāda ir attieksme pret ierobežojumiem, svētdien, 1. maijā, Martinsone devās uz Gaujas grīvu: “Pēc maniem novērojumiem, pie nožogojuma pienāca vairāk nekā desmit cilvēku, paskatījās uz izliktajām zīmēm un patiešām tālāk arī negāja. Liels pieplūdums gan arī nebija, jo laiks tomēr bija vēss. Mēs šo informāciju bijām ievietojuši arī vietējā novada avīzē, tāpēc ceram, ka ligzdošanas vietu izdosies nosargāt.”
Pastaiga liegumu vietās var beigties ar lielu naudassodu. Piemēram, Irbes grīvā pēc likuma Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 45. panta tikai par atrašanos nožogotajā teritorijā fiziskām personām var piemērot naudas sodu no 30 līdz 1000 eiro.
Ķikana un Gaujas grīvu liegumos sodīt var saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu – ja pārkāpējs vai viņa suns būs nodarījis postījumus ligzdošanas vietai, sods var būt no 15 līdz 1000 eiro.
