Par atrastu dokumentu publicēšanu internetā var draudēt naudas sods
It bieži svešu dokumentu atradēji, meklēdami to īpašniekus, atraduma bildes publicē sociālajos tīklos. Tomēr šādi atradējs, labu gribēdams, var iedzīvoties nepatikšanās un naudas sodā. Cilvēks, kura dokuments ar personas datiem publicēts sociālajos tīklos, var vērsties policijā un ierosināt lietu pret šādu “pašdarbību”. Līdz šim gan ne policijā, ne Datu valsts inspekcijā (DVI) ar šādu sūdzību gan neviens neesot vērsies.
Tāpat pazaudētus dokumentus reizēm varam redzēt arī, noliktus aiz stikla pie veikalu kasēm – pārdevēji tādejādi vēlas atrast aizmāršīgos pircējus. Tomēr šāda darbība pārsvarā nav vērtējama kā pārkāpums jeb Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) neievērošana, par kuru draud administratīvais sods, jo šajā gadījumā dokuments nav “elektroniski apstrādāts”.
Katrā ziņā nav pieļaujama atrastā dokumenta attēla ar aprakstu publicēšana sociālajos tīklos. Savukārt, ja publicēts tikai attēls un nav pievienots paraksts, kurā minēts personas vārds un uzvārds, tā īsti tas nav pretrunā ar regulu. Piemēram, ja publicēts attēls ar vienkāršu parakstu: “Atrasts dokuments”, to nevar uzskatīt par VDAR pārkāpumu, bet ja parakstā, piemēram, minēts jau aizmāršas vārds: “Atrasts Jāņa Bērziņa dokuments”, tad tas jau ir pārkāpums, jo jau minēts konkrētā cilvēka vārds un uzvārds – Jānis Bērziņš.
Datu inspekcija: “Jānodod izdevējistādei”
DVI Prevencijas nodaļas vecāka eksperte Sabīne Simsone žurnālam “Likums un Taisnība” skaidro:
“Datu aizsardzības prasības tiek piemērotas darbībām, kas ietilpst VDAR tvērumā (šo regulu piemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem).
Visbiežāk gadījumi, kad atrasta personas apliecība, bankas karte vai kāds cits dokuments, uz kura ir norādīti personas dati, tiek izvietots veikalā pie kases vai izvietots sociālajos tīklos, nevar tikt saistīti ar VDAR tvērumu, jo šādā gadījumā visbiežāk nav notikusi automatizēta datu apstrāde vai arī šī apstrāde neveido daļu no kartotēkas.
Savukārt gadījums, kur persona, kura ievietojusi sociālajā tīklošanas vietnē attēlu ar nozaudētu personas apliecību, un attēla aprakstā norādījusi dokumenta turētāju – tā vārdu, uzvārdu un kādu citu informāciju, un, tādējādi izmantojot meklēšanas rīkus, šis ieraksts pēc šī vārda un uzvārda ir atrodams, - būtu uzskatāms par VDAR tvērumā esošu. Tādā gadījumā datu subjektam jeb, šajā gadījumā, personai, kuras dokuments ir nozaudēts un publicēts, pretenziju gadījumā būtu tiesības vērsties pie konkrētas personas, lai tā šo attēlu izņem no sociālās tīklošanas vietnes jeb dzēš publicētos personas datus.
Ja iedzīvotājs uz ielas vai kādā citā vietā atrod personas apliecinošu vai citu dokumentu, kas ļauj identificēt personu (piemēram, apdrošināšanas karti vai Rīdzinieka karti), jāpārliecinās, vai uz dokumenta ir norādīts, ko ar to darīt atrašanas gadījumā. Ja šādi rīcības soļi nav norādīti, tad informācija par atrasto dokumentu ir jānodod dokumenta izdevējiestādei vai organizācijai, lai nepieciešamības gadījumā dokuments tiktu anulēts vai lai tiktu veikta saziņa ar tā turētāju.
DVI rīcībā nav statistika par saņemtām sūdzībām (no personām, kuras izteikušas pretenzijas par savu pazaudēto dokumentu publicēšanu sociālajos tīklos). Līdz ar to informāciju par šādu sūdzību skaitu un būtību sniegt nav iespējams. Ievērojot iepriekš skaidroto, ja veiktās darbības nav uzskatāmas par personas datu apstrādi VDAR ietvarā, tad arī administratīvais sods no DVI puses nav piemērojams. Tomēr, ja tas būtu kāds no gadījumiem, kas ietilptu VDAR tvērumā un tiktu konstatēta nelikumīga datu apstrāde, DVI administratīvo sodu piemērotu izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.”
Te jāuzsver, ka administratīvo sodu par VDAR pārkāpumu DVI inspekcija aprēķina pēc visnotaļ sarežģītas formulas. Un ES dalībvalstīs sods par regulas neievērošanu svārstās no 90 eiro līdz pat pārsimts miljoniem eiro, atkarībā no pārkāpuma “nozīmības”, vai to veikusi privātpersona, vai juridiska persona. Tomēr visdrīzāk, ja arī kāds sūdzētos, ka bez viņa ziņas, piemēram, “Facebook” vai draugiem.lv ievietots viņa dokumenta attēls, pārkāpējs visdrīzāk izspruktu sveikā ar aizrādījumu un norādījumu izdzēst ierakstu.
Policija: “Nekādā gadījumā nepublicēt sociālajā tīklā”
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska “Likumam un Taisnībai” piebilda:
“Par personu apliecinoša dokumenta vai apliecības zudumu attiecīgā dokumenta turētājam nekavējoties pēc šā fakta konstatēšanas jāziņo personu apliecinoša dokumenta vai apliecības izdevējiestādei, policijai vai robežsardzei, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, - Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai.
Kad uz policijas iecirkni tiek atnests nederīgs dokuments, tad tas tiek iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā un vēlāk tiek sūtīts uz izdevējiestādi. Ja ir atnesta pase, tad tā tiek sūtīta uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, ja vadītāja apliecība – tad uz Ceļu satiksmes drošības direkciju. Ja tas ir ārvalstnieka dokuments, tad attiecīgi sūta uz vēstniecību.
Ja cilvēks ir pazaudējis savu pasi un kāds to atrod, šo dokumentu atzīst par nederīgu, un pazaudētājam jāizgatavo jauna pase. Proti, policija nemeklē atraduma īpašnieku, lai dokumentu atdotu.
Nekādā gadījumā nedrīkst šo dokumentu, fotogrāfiju ar to publicēt kādā sociālajā tīklā vai izlikt citur publiskai apskatei, lai atrastu īpašnieku. Publicējot sveša cilvēka vārdu un uzvārdu, kā arī personas kodus un citus datus, trešās personas šo informāciju var izmantot nelikumīgi.”
