Krievijas godīgā žurnālistika pārceļas uz Latviju

“Proeiropeiski noskaņotie Krievijas iedzīvotāji, kuru patiesībā ir ļoti daudz. Viņu ir mazākumā, bet visas valsts mērogā viņu ir miljoni,” savu auditoriju raksturo Martinovs.

“Mēs bijām pēdējā avīze Krievijā, kas rakstīja par kara apstākļiem, sniedza neatkarīgu informāciju. Slēgšanas brīdī mūsu interneta versijai bija gandrīz trīs miljoni lasītāju ik dienu, bet, pieskaitot sociālos tīklos, domāju, auditorija bija ievērojami lielāka. Patiesībā ļoti daudzi Krievijas cilvēku vēlas, lai viņiem normālā cilvēcīgā valodā stāsta par šo traģēdiju.” Un ne velti “Novaja Gazeta” ļoti lasīja cietumos, jo varēja oficiāli abonēt, tas bija vienīgais informācijas avots.

“28. martā mēs oficiāli no Krievijas cenzūras aģentūras “Roskomnadzor” saņēmām otro brīdinājumu, un pirmo reizi savas 30 gadu pastāvēšanas vēsturē esam pārtraukuši iznākt. Tagad Krievijā nav iespēju iznākt, jo tas žurnālistiem ir ļoti bīstami, man nācās braukt prom, ņemt līdzi daļu komandas, bet uzsvēršu, ka oficiāli tagad esam cits izdevums,” stāsta Martinovs.

Bija skaidrs, ka ilgi kara cenzūras apstākļos nenoturēties, un viņš uzreiz no biroja aizbrauca uz lidostu: “Uz Rīgu pa tiešo vairs nevarēja lidot, vispirms no Maskavas uz Permu, tad uz Stambulu, un no turienes uz Rīgu.”

Patlaban iecerēs ir sadarbībā ar izdevniecību “Rīgas Viļņi” pirms 9. maija izlaist divas pretkara avīzes versijas – krievu un latviešu valodā. “Ir tikai pareizi, godīgi un pieklājīgi nodrukāt arī latviešu valodā, ceru, ka būs arī trešā versija igauņu valodā. Šajā numurā gribam publicēt savus labākos pretkara materiālus,” atklāj Martinovs.

“No vienas puses, tas būs vēstījums Latvijas sabiedrībai, bet no otras puses, kaut arī neliels, žests Krievijas varai – jo lai arī cik viņi mūs nežņaugtu, viņi pašu brīvās preses ideju krievu valodā vienalga nenožņaugs. Esmu pārliecināts, ka kādi 100 avīzes eksemplāri nokļūs līdz Krievijai, kur tos kā aukstā kara laikā lasīs un dalīs pagrīdē.”

Iecerēts parādīt labā žurnālistikas līmenī kara seju, ar piemēriem no konkrētu cilvēku likteņiem, cik tās ir lielas šausmas, kurās Putins ievilka Ukrainu un Krieviju.

Centrālais materiāls būs Jeļenas Kostjučenko raksts, kura ir vienīgā žurnāliste, kas izdarīja neiedomājamo – divas reizes pārgāja frontes līniju. “Viņai izdevās pastrādāt ukraiņu pozīcijās, pāriet frontes līniju okupētajā Hersonas apgabalā, un atkal no tā iziet. Tas bija ļoti bīstami, ļoti profesionāls darbs,” uzsver Martinovs.

“Tāpat gribam pamēģināt saprast, kā Krievijas sabiedrība nokļuva pašreizējā situācijā. Latviešu publikai, manuprāt, tas ir interesanti tādēļ, ka tas ir uzskatāms piemērs, kāpēc demokrātija ir svarīga,” piebilst redaktors.

Visu interviju ar Kirilu Martinovu, tostarp par Krievijā notiekošo, lasiet jaunajā “Kas Jauns Avīzes” numurā.