Kariņš: aiziešanai no vienotā elektroenerģijas tīkla ar Krieviju un Baltkrieviju ir fiziski ierobežojumi
Latvija politiski būtu gatava jau šodien atslēgties no vienotā elektroenerģijas tīkla ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr tam ir fiziski ierobežojumi, intervijā "Tvnet" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš pauda, ka pašlaik tiek darīts viss, lai desinhronizācijas procesu no Krievijas un Baltkrievijas kopējā elektroenerģijas tīkla paātrinātu, tomēr šādam lēmumam ir nepieciešams otrs Polijas un Lietuvas starpsavienojums, kas ir celtniecības stadijā.
Tāpat premjers pauda, ka ir paredzams, ka nākotnē arī Latvija pakāpeniski plāno samazināt ar dabasgāzi saražotās elektroenerģijas īpatsvaru, kas veicinās gan drošāku enerģijas piegādi, gan arī radīs lejupejošas cenas.
Kā ziņots, Latvija veidos divu teravatstundu (TWh) dabasgāzes rezerves elektroenerģijas sistēmas desinhronizācijas risku mazināšanai, otrdien, 13.aprīlī, pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Viņš pauda, ka valdība pašlaik panākusi konceptuālu vienošanos par papildu divu teravatstundu dabasgāzes iegādi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanas drošību 2022. un 2023.gadam. Tehnisku priekšlikumu par to, kā šo iepirkumu praktiski realizēt, Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) apņēmusies sagatavot līdz nākamajai valdības sēdei.
"Ir daudz risku šajos apstākļos, tāpēc ir svarīgi, ka mēs kā valsts, sabiedrība, uzņēmēji no šiem riskiem esam pasargāti. Pieņemts konceptuāls lēmums, un tuvākajā laikā šīs stratēģiskās dabasgāzes rezerves varētu tikt iegādātas," sacīja ministrs.
Vitenbergs arī atzīmēja, ka šo dabasgāzi Latvija neiegādāsies no Krievijas, tomēr par detaļā, tostarp arī, kā tā varētu tikt piegādāta, tiks ziņots vēlāk. Dabasgāzi plānots uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
