Nama pārvaldnieks slēpj finanšu atskaites: kā rīkoties?
Kādas Limbažu novada Skultes daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs “Likumam un Taisnība” sūkstās par jauno nama apsaimniekotāju, kurš no dzīvokļu īpašniekiem slēpjot ēkas apsaimniekošanas izdevumu tāmi. Šajā gadījumā izeja ir tikai viena – iedzīvotājiem jāsapulcējas kopsapulcē un jāmaina apsaimniekotājs.
Skultes iedzīvotājs Vilnis raksta: “Dzīvoju 24 dzīvokļu namā, mājas apsaimniekošanai ir nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība. Biedrības vadīšanai ir ievēlēta valde, kuru vada viens valdes loceklis jeb mājas pārvaldnieks. Viņš arī nes atbildību par kārtības uzturēšanu mājā un organizē visus nepieciešamos darbus.
Dzīvo neziņā
Visus pēdējos gadus mājas iedzīvotājiem katru mēnesi tika izsūtīta informācija par mājas finanšu stāvokli, ienākošiem un izejošiem maksājumiem. Pirms gada darbu atstāja iepriekšējais pārvaldnieks un tika ievēlēta jauna valde (pārvaldnieks). Līdz ar šo maiņu ir krasi mainījusies situācija.
Vairs netiek izsūtīta informācija par maksājumiem, un līdz ar to dzīvokļu īpašnieki vairs nav lietas kursā par mājas finansiālo stāvokli. Jāatzīmē, ka mēs arvien vēl maksājam bankai paņemto aizdevumu sakarā ar renovāciju.
Tagadējais pārvaldnieks atsakās sūtīt informāciju, jo izpaust cilvēku maksājumu pārējiem mājas iedzīvotājiem neesot likumīgi. Bet, galu galā, dzīvokļu īpašnieku biedrības biedriem taču būtu jābūt informētiem par mājas finanšu stāvokli, arī par biedru maksājumiem. Vai mums jādzīvo neziņā, kas notiek mājā?”
Cilvēciskais faktors
Skaidro Vitolds Peipiņš, Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs:
“Šajā gadījumā ir cilvēciskais faktors – kādu pārvaldnieku savā sapulcē esat ievēlējuši, tāds viņš arī ir. Šeit runa ir par pārvaldnieka profesionālo līmeni, kas var būt ļoti plašā diapazonā. Kā diena pret nakti atšķiras tikko pie darba ķēries pārvaldnieks, kurš varbūt pat profesionālo eksāmenu nav nokārtojis, no tā, kā strādā cilvēks ar 30 gadu pieredzi šajā jomā.
Salīdzināsim: jūs taču vairs neiesiet uz restorānu, kur slikti apkalpo. Tāpat arī šajā gadījumā. Likumā ir noteikts algoritms, kā iedzīvotājiem šo problēmu atrisināt: jāsasauc sapulce un ar 51% balsu pārvaldnieks jānomaina!
Var atrast simt un vienu iemeslu, lai kaut ko vienu nedarītu, bet es pieturos pie amerikāņu mārketinga speciālistu padoma – atrodi 101 iespēju, kā kaut ko izdarīt. Kāpēc iepriekšējais pārvaldnieks atrada iespēju un neradīja problēmas, lai visiem izsūtītu finanšu atskaites, bet jaunais aizbildinās ar datu aizsardzības likumu un sensitīviem datiem? Viņš taču to informāciju var apkopot, neminot personu uzvārdus un personas kodus, piemēram, minot tikai dzīvokļu numurus.
Gudram pārvaldniekam nevajag pretenzijas
Likumā skaidri noteikts, ka pārvaldniekam jādod atskaite par iepriekšējā finanšu gada rādītājiem – kas kur iztērēts; kādi izdevumi un ieņēmumi. Izdevumus var strukturēt gan plašākā, gan šaurākā sarakstā, bet pats galvenais ir iedot informāciju.
Piemēram, varu minēt mājas, kurās par pārvaldnieku strādāju es. Dažās no tām dzīvokļu īpašnieku sapulces nav bijušas pat desmit gadus. Kāpēc? Tāpēc, ka es janvārī iedzīvotājiem iedodu pilnu atskaiti par mājas finanšu stāvokli. Tas ir tāpat kā bērnam iedot pupu. Iedodiet, un viņš vairs nebrēks. Tāpat ir arī ar dzīvokļu īpašniekiem un finanšu atskaiti. Tikko nedosi atskaiti, uzreiz sāksies kāds konflikts un pretenzijas. Vai pārvaldniekam tās pretenzijas ir vajadzīgas? Gudram pārvaldniekam nevajag…”
Ko paredz likums
* Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants nosaka, ka “dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību veikšanu un to izmaksas”.
* Šī paša likuma 15. pantā Dzīvokļu īpašnieku kopības statuss teikts, ka “dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos”, un tās “sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki”.
* Likuma 16. pants paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopība (biedrība) lemj par “mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu”:
“Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja par balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem”, un “tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas”.
Tā ka aprakstītajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem jāsasauc kopsapulce un jālemj, vai pašreizējam pārvaldniekam arī turpmāk uzticēt šos pienākumus.
