Latvijā patlaban ir reģistrēti 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāji

Šie 20 000 ir cilvēki, kas vērsušies pēc palīdzības Latvijā. No viņiem mazāk nekā puse ir izmantojuši izmitināšanas atbalstu, kas nozīmē, ka vairākums atrada mājvietu Latvijā paši vai arī pie draugiem un radiem.

Tāpat pieaug to cilvēku skaits, kuri atraduši darbavietas, tomēr viņu vēl nav ļoti daudz, ņemot vērā, ka liela daļa bēgļu Latvijā ir sievietes ar bērniem un seniori, norādīja ministre.

Patlaban gan nepieaug pieteikumu skaits pēc dokumentiem, lai iegūtu pagaidu aizsardzību Latvijā. Pēc Golubevas paustā tas acīmredzot ir saistīts ar to, ka Rietumukrainā un Ukrainas centrālajā daļā vietējā armija Krievijas karaspēku ir padzinusi un cilvēki no šīm Ukrainas daļām vairs nebrauc ārpus valsts.
"Mums jau otro nedēļu pēc kārtas ir samazinājies dokumentu skaits, kurus izsniedzam par pagaidu aizsardzību," norādīja ministre.

Gadījumā, ja karš turpināsies un Krievijai izdosies iekarot plašākas teritorijas, tad Latvijai nāksies domāt par Polijā izmantoto praksi par bēgļu izvietošanu sporta zālēs un apsildāmās teltīs. Vienlaikus ministre gan pauda cerību, ka Krievijai neizdosies iekarot plašākas Ukrainas teritorijas.

Neskatoties uz minēto, ministre informēja, ka jau patlaban ir jādomā par atbalsta sniegšanu līdz šim ieradušiem bēgļiem, kuri izšķirsies par palikšanu Latvijā ilgāk par trīs mēnešiem. Jau patlaban ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijai būs jānodrošina atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem neizdosies pašiem atrast darbu. Šādu cilvēku skaits būs zināms tuvāko divu mēnešu laikā. Līdz tam jābūt skaidram par reālistisku atbalsta paketi atbilstoši Latvijas iespējām.

"Kādā veidā viņus atbalstīt, ja, piemēram, vēl nav atraduši darbu, būdami pensionāri vai daudzbērnu ģimenes māte.

Ministru kabinets strādā pie tā, lai nākamajā posmā dažādu veidu atbalsta apjoms atbilstu mūsu iespējām un atbalsts būtu prātīgs un ilgtspējīgs. Šādu plāna papildinājumu panāksim tuvākajā laikā kopā ar citām ministrijām un tad sniegsim valdībā," piebilda ministre.

Iekšlietu ministrijā otrdien skaidroja, ka līdz šim kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 15 017 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 9215 personām.

Vienlaikus ministrija norādījusi, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.

Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai, paredz otrdien valdībā pieņemtie noteikumi "Pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits", kurus sagatavoja Iekšlietu ministrija (IeM).

Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiek sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam. Sadalījuma pamatā ir Latvijā deklarēto iedzīvotāju skaits - 2 002 090 pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem uz 1.martu. Sadalījums konkrētajā pašvaldībā tiek noteikts procentuāli no kopējā Latvijā deklarēto iedzīvotāju skaita.

Konkrētajā pašvaldībā izmitināmo civiliedzīvotāju proporcionālais sadalījums ir balstīts uz vispārīgu pieņēmumu, ka kopumā pakāpeniski jāizmitina līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

IeM sagatavotais regulējums paredz, ka pie 30 000 ukraiņu bēgļu skaita visām septiņām valstspilsētām nāktos kopumā proporcionālam sadalījumam uzņemt 14 876 cilvēkus. Ukraiņu bēgļu skaitam sasniedzot 30 000, Rīgai būtu jāuzņem 9794 bēgļi, Daugavpilij 1300, Liepājai 1097, Jelgavai 870, Jūrmalai 85, Ventspilij 533, bet Rēzeknei 431. 

Savukārt pie 40 000 ukraiņu bēgļu šis sadalījums starp valstspilsētām būtu kopumā 19 834 cilvēki. Rīgai šis sadalījums būtu 13 058 bēgļi, Daugavpilij 1733, Liepājai 1463, Jelgavai 1160, Jūrmalai 1134, Ventspilij 711, bet Rēzeknei 575.

Sadalījumā starp novadiem pie 40 000 bēgļu proporcionāli mazākais bēgļu skaits būtu paredzēts Varakļānu un Valkas novadiem - attiecīgi 60 un 166.

Tāpat ir izstrādāts sadalījums, ja kopējais bēgļu skaits Latvijā sasniegtu 35 000.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.