Krievijas robežsardze kavējusi Ukrainas iedzīvotāju nokļūšanu Latvijā
Ārlietu ministrija (ĀM) konstatējusi gadījumus, kad Krievijas robežsardze kavējusi Ukrainas iedzīvotāju nokļūšanu Latvijā, tomēr patlaban situācija ir uzlabojusies, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā pastāstīja ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa Lukaševica (JV).
ĀM kopš kara sākuma ir sniegusi palīdzību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), lai, ātrāk izskatot dokumentus, varētu ukraiņu bēgļiem piešķirt ilgtermiņa vīzas. ĀM ir norīkojusi palīdzības sniegšanā PMLP 13 darbiniekus, un no 5. marta ir izsniegtas vairāk nekā 10 000 vīzu.
ĀM konstatējusi atsevišķus gadījumus, kad Krievijā nonākušie ukraiņi vēlējušies nokļūt Latvijā, bet tam likti šķēršļi.
"Bija brīdis, kad saņēmām ziņas, ka Krievijas robežsardze kavēja Ukrainas pilsoņus šķērsot Krievijas-Latvijas robežu, aizbildinoties ar sev vien izprotamiem iemesliem. Tas tobrīd, piemēram, attiecās uz kopā ar vecākiem ceļojošiem bērniem, kam nebija pases, bet dzimšanas apliecības," norādīja amatpersona.
Ņemot vērā, ka Latvijas robežsardze izsniedz vīzas jau uz robežas, tad pēdējās dienās šādi gadījumi vairs nav konstatēti.
PMLP priekšniece Maira Roze deputātus informēja, ka sākotnēji Ukrainas iedzīvotājiem pamatā vīzas izsniegtas Rīgā, taču patlaban redzams, ka populāras šo dokumentu izsniegšanas vietas ir Jūrmala, Liepāja, Jelgava un Cēsis.
Patlaban gan esot nedaudz samazinājies pieprasījums pēc vīzām, bet palielinājies uzturēšanas atļauju pieprasījums. Tas esot saistīts ar to, ka cilvēkiem nav ceļošanas dokumentu.
Jau ziņots, ka kopš kara sākuma Latvijā 12 920 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 8722 personām, liecina trešdien Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
No 12 920 civiliedzīvotājiem 10 641 izsniegta humānā vīza, bet 2279 - termiņuzturēšanās atļaujas.
Kopumā Civilās aizsardzības komisijās pēc dažāda veida palīdzības ukraiņu bēgļi vērsušies 19 247 reizes.
Neskatoties uz informācijas sistēmas izveidošanu, IeM precīzs Latvijā ieradušos bēgļu skaits vēl nav zināms. Tas būs zināms pēc datu ievadīšanas minētajā sistēmā.
Vienlaikus Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Sākotnēji Latvija bija sagatavots plāns 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā, bet tagad Iekšlietu ministrija gatavos plānu par 30 000 līdz 40 000 bēgļu uzņemšanu, otrdien apstiprināja ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Arī iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) otrdien pēc valdības sēdes atzina, ka sākotnēji prognozēto 10 000 bēgļu skaits ir pārsniegts, tāpēc IeM gatavo nākamo uzņemšanas plāna posmu. Lai par to vienotos, vispirms nepieciešams apzināt valstī pieejamos atbalsta resursus. To plānots izdarīt nākamnedēļ.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.
Jaunākajam par Krievijas iebrukumu Ukrainā seko līdzi Jauns.lv teksta tiešraidē.
