Reirs: "Ēnu ekonomikas apmēram Latvijā jāsamazinās līdz Eiropas vidējam līmenim"

“Šobrīd ēnu ekonomikas apmērs Latvijā ir ap 23,6%, kamēr vidēji ES tas ir 18,3%. Mūsu mērķis ir līdz 2020. gadam sasniegt šo vidējo līmeni. Tas  ir izdarāms tikai koordinēti sadarbojoties valsts pārvaldes iestādēm ar kontrolējošiem dienestiem un sociālajiem un sadarbības partneriem. Tāpat būtiska nozīme ir tieši iedzīvotāju neiecietībai pret krāpšanos nodokļu jomā, jo šādi atsevišķas personas gūst labumu uz visas sabiedrības labklājības rēķina, atņemot līdzekļus tik būtiskām jomām kā veselība, izglītība, sociālā aizsardzība un drošība,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ēnu ekonomikas mazināšana ir īpaši svarīga sabalansētai resursu pieejamībai. Piemēram, tās samazināšana par vienu procentpunktu varētu dot papildu ienākumus valsts budžetā 50 līdz 70 miljonu eiro apmērā, ko novirzīt visām valsts prioritārajām jomām, kvalitatīviem publiskajiem pakalpojumiem, investīcijām Latvijas drošībā un attīstībā.

Lai sasniegtu nosprausto mērķi un mazinātu ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020. gadam, FM piedāvā vairākus savstarpēji koordinētus rīcības virzienus.

Kā viens no virzieniem ir “Valdības ēnu ekonomikas ietekmes mazināšanas projektu” kompleksa realizācija nozarēs ar vislielāko nodokļu nomaksas neatbilstību. Tā būtu kā efektīva nodokļu administrācijas un nozares politikas veidotāju ilgtermiņa dialoga platforma ar nozares dalībniekiem.

Nodokļu politikas jomā paredzēts turpināt darbu pie normām, kas veicina labprātīgu nodokļu samaksu, pilnveidot mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu, uzlabot normatīvos aktus, kas sekmē ēnu ekonomikas mazināšanu, kā arī paredzēt īpašus politikas risinājumus mazajiem uzņēmumiem.

Tāpat būtisks aspekts ir nodokļu nomaksas morāles maiņa, kas panākama caur efektīvu informācijas apmaiņu, komunikācijas un izglītošanas procesu. Ikvienam sabiedrības loceklim ir jāizprot, ka ēnu ekonomika ne tikai kropļo veselīgu konkurenci uzņēmējdarbības vidē, bet arī būtiski ierobežo iedzīvotāju labklājības attīstību un kopējās valsts izaugsmes iespējas.

Svarīgi ir arī pārskatīt sankciju mehānismu efektivitāti nozarēs ar vislielāko nodokļu nomaksas neatbilstību un padarīt efektīvāku iesniegto lietu izskatīšanu un sodu piemērošanu.

Ņemot vērā to, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir valsts kopējs uzdevums, kurā jāiesaistās ne tikai FM un VID, sēdes dalībnieki vienojās par to, ka nozaru ministrijas un sociālie un sadarbības partneri tuvākajā laikā FM iesniegs priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai savās nozarēs - it īpaši šādās prioritārajās jomās kā būvniecība, mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, sabiedriskie pārvadājumi un pakalpojumu sektors, kurās izvairīšanās no nodokļu nomaksas un patiesās peļņas slēpšana ir īpaši izplatīta.

Jau ziņots, ka pēc austriešu ekonomikas profesora F. Šneidera (Schneider) pētījuma prognozētais ēnu ekonomikas apmērs Latvijā 2015. gadā ir zemākais Baltijā un ir 23,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tikmēr abās mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, attiecīgi 25,8% un 26,2% no IKP.

Padome uzklausīja arī Rīgas ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra pētnieka Arņa Saukas pētījuma rezultātus par ēnu ekonomikas uztveres indeksu, kas balstīts uz Baltijas valstu uzņēmēju aptaujām. Pēc A. Saukas pētījuma 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 23,5%, kamēr Lietuvā – 12,5% un Igaunijā – 13,2%.

Regīna Zommere / Foto:  Evija Trifanova/LETA