Policists Jūrmalā pārsteidz ar neitralitāti pret karu

“Dzīvoju Jūrmalā, Bulduru prospektā, vietā, kuru vietējie iesaukuši par russkij gorodok jeb krievu pilsētiņu. Kad sākās karš Ukrainā, mums te viens otrs pat mēģināja braukāt ar Krievijas karogiem pie mašīnām un nācās veikt izskaidrošanas darbus. Kaimiņos man dzīvo baltkrievu izcelsmes pilsonis ar Vācijas pasi, un, tā kā agrāk šad tad esmu dzirdējis Krieviju atbalstošus tekstus, nolēmu viņam dot iespēju nopozicionēties,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Gulbis.

Vaino naida kurināšanā

Gulbis uz vairākiem kaimiņa sētas stabiem uzlīmējis Ukrainu atbalstošas uzlīmes un, lai tas nebūtu anonīmi, vārtu namrunī par to arī viņu informējis. Tālākais, viegli sakot, samulsinājis.

“Pēc 24 stundām pie manis ieradās policijas majors Arturs Arniņš un paziņoja, ka es kurinot nacionālo naidu. Viņš arī apgalvoja, ka saistībā ar Ukrainas karu policija esot neitrāla. Uz manu repliku, ka diez vai Ukrainas policija ir neitrāla, atbilde bija – mēs redzam pelēko krāsu. Un tas ir manas valsts policists?” vaicā Gulbis.

Viņš arī apgalvo, ka desmit gadu laikā pie kaimiņa mājas valsts svētkos nekad nav redzējis Latvijas karogu, taču to policija nez kāpēc nekad nav piefiksējusi.

Policija oficiāli ir pret agresiju

Ar Arniņu sazināties neizdevās, bet Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte klāsta: “Noskaidrojām, ka policija bija saņēmusi iesniegumu no šīs personas kaimiņiem par pret viņiem vērstiem iespējamiem draudiem un agresiju. Reaģējot uz saņemto iesniegumu, policijas amatpersona devās noskaidrot apstākļus pie konfliktā iesaistītajām pusēm, kas ir nepieciešams, lai gūtu objektīvu informāciju par notikušo un varētu pieņemt atbilstošu lēmumu.”

Grāvīte teic, ka nav nekādu apstiprinājumu, ka policijas darbinieks būtu rīkojies neprofesionāli vai neatbilstoši situācijai, un turpinās apstākļu noskaidrošana. “Konkrētais apgalvojums ir vienas puses paustais viedoklis, taču Valsts policija iepriekš publiski ir paudusi, ka neatbalsta militāru agresiju, ir kategoriski pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā un solidarizējas, paužot atbalstu Ukrainai,” norāda Grāvīte.

Liek novākt plakātu

Tikmēr 16. martā neveiksmīgi beidzies mākslinieka Jura Pakalniņa mēģinājums pie Rīgas Kongresu nama uzstādīt paša gleznoto plakātu, uz kura redzams Krievijas karogs kombinācijā ar kāškrustu.

Viņam palīdzēja paziņa Māris Maskalāns, kurš "Facebook" raksta: “Pienāca laipns un harizmātisks policists. Cilvēks diskrēti darīja savu darbu un piezvanīja priekšniecībai. Pēc minūtēm divdesmit priekšniecība atzvanīja un teica, ka viss ok, bet Jurim šis projekts līdz nedēļas beigām ir jāsaskaņo gan ar Rīgas domi, gan ar Rīgas parki un dārzi. Pēc stundas Jurim atkal zvana no policijas un saka, ka plakāts jāved prom. Mīzēji!”

Ko paredz likums

Šajā gadījumā situācija traktējama dažādi. Kopš 2020. gada 29. jūnija spēkā ir aizliegums izmantot totalitāro režīmu simboliku, formas apģērbu un tā elementus, ieskaitot arī publiskajos pasākumos. Tomēr likumā ir atruna, ka šos simbolus drīkst izmantot, ja tas nav saistīts ar mērķi veikt totalitāro režīmu slavināšanu vai noziegumu attaisnošanu. Tiesa gan, ja to plānots darīt publiskā pasākumā, tad pirms saskaņošanas pašvaldībai ir jānoskaidro Valsts drošības dienesta viedoklis.

Šajā situācijā – ja pikets pie Krievijas vēstniecības ir pašvaldībā saskaņots pasākums, policijai būtu taisnība. Ja šāda saskaņojuma nav, tad gleznas uzstādīšana ir individuāla akcija, kas noteikti neslavina totalitāros režīmus, un šādu lēmumu varētu apstrīdēt.