Cita realitāte Rēzeknē, Izšķirtspējas streiks Berga bazārā un Sajūtu arhitektūra Valmierā: izstāžu ceļvedis
Jaunākās izstādes piedāvā gan aizraujošus arhitektoniskus ceļojumus, gan iegrimšanu citā realitātē, gan gremdēties ikdienas mākslas burvībā. Tā laikmetīgās fotogrāfijas galerija Berga bazārā aicina pievienoties Izšķirtspējas streikam – saprast senās fotogrāfijas vietu mūsdienu digitālajā pasaulē. Izrādās, ka sasmalcinātas senās bildes no vecā ģimenes albuma var kļūt par laikmetīgu mākslas objektu.
Savukārt kultūras un atpūtas centrs “Imanta” aicina ne uz tik ekstravagantām mākslas formām, bet tās nav mazāk pievilcīgas. Amatu meistare Lelde Alksne uzbūvējusi Jaunās mājas no kārkliem, bet radošā Rudzīšu ģimene savu pasaules redzējumu apliecina, nodarbojoties ar brīvo radīšanu.
Rīgas Jūgendstila muzejs aicina uz izcilajam latviešu arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam veltīto izstādi, kā arī aplūkot, kā Gaismas radījusi viņa radiniece. Cita veida arhitektūru – Sajūtu arhitektūru rāda Valmieras Izstāžu nams, kurā daugavpilieši iekārtojuši mūsu pazīstamākā keramiķa Pētera Martinsona izstādi. Savukārt Rēzeknē uz Citu realitāti mudina māksliniece Kristīne Kutepova.
* Godinot arhitekta Konstantīna Pēkšēna 163. jubileju, Rīgas Jūgendstila centra muzejā (Alberta ielā 12) atklāta studentu korporācijas “Selonija” sagatavotā izstāde “Veltījums Konstantīnam Pēkšēnam”, kā arī arhitekta radinieces Ramonas Pēkšēnas un Margaritas Budzes stikla un dizaina darbu izstāde “Gaismas”, kas būs skatāmas līdz 24. aprīlim.
Konstantīns Pēkšēns (1859-1928) bija viens no korporācijas “Selonija” dibinātājiem un tās pirmais seniors, tādēļ arī “Selonija” viņam veltījusi izstādi, kurā varam uzzināt par korporācijas darbību Latvijas Republikas proklamēšanā, brīvības cīņās un latviešu sabiedriskās dzīves organizēšanā. Izstāde iepazīstina ar korporācijas tradīcijām, simboliku un vēsturiskām relikvijām, kas ar lepnumu tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
Savukārt stikla nozares māksliniece Ramona Pēkšēna un dizainere Margarita Budze izstādē “Gaismas” rāda oriģinālus laikmetīgās mākslas darbus. Ramona Pēkšēna savu radošo darbību attīsta ar eksperimentālām novitātēm un izcili smalku vairāku materiālu un stikla apstrādes tehniku apvienošanu. Estētika, kura piemīt Ramonai Pēkšēnai, ir spilgti mūsdienīga un bāzēta uz klasikas redzējuma pamatiem. Toties Margarita Budze vairākus gadus paralēli savai dizainera profesijai attīsta savu radošo līniju spoguļu dizaina jomā: izmantojot spoguļstiklu, tiek izgatavoti tehniski sarežģīti un izsmalcināti dizaina spoguļi un interjera priekšmeti.
Sīkāk internetā: jugendstils.riga.lv.
* Laikmetīgās fotogrāfijas telpā – “ISSP Galerijā” (Bergā bazārā, Marijas ielā 13/k.3) līdz 4. maijam skatāma latviešu mākslinieces Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde “Izšķirtspējas streiks” - jaukto mediju instalācija, kas aplūko fotogrāfijas pārproducēšanu digitālajā laikmetā.
Izstāde kritiski analizē fotogrāfijas un fotogrāfisko atmiņu vērtību digitalizācijas un sociālo tīklu laikmetā. Aplūkojamās instalācijas izejmateriāla pamatā ir sasmalcinātas fotogrāfijas no mākslinieces ģimenes albuma: līdz ar fotogrāfiju samalšanu ģimenes atmiņas pārvēršas bezveidīgā masā, pakļaujot fotogrāfiju jaunu nozīmju meklējumiem. Mūsdienās tiek fotografēts aizvien vairāk, bet lielākā daļa radīto attēlu nonāk virtuālajā vidē, cirkulējot datu masā kā aizmirstībā. Šī digitālā laikmeta iezīme ir atstājusi nospiedumu uz cilvēku maņām, klātbūtnes izjūtu un apkārtējās vides uztveri, radot spēcīgu nošķirtību cilvēkvidē.
Kristīne Krauze-Slucka, aprakstot savu darba procesu, stāsta: “Te nu mēs esam, divatā ar mammu un mūsu papīra foto albumiem, atgriežamies saviesīgos notikumos, ceļojumos, dabas ainavās un cilvēku portretos, kur daļu vairs neatceras viņa, bet man tie ir sveši. Dīvainā kārtā pieķeru sevi pie domas, ka albumu pārskatīšanas process, saruna un stāsti ir nozīmīgāki par pašiem fotoattēliem.”
“Post-digitālajā laikmetā, kad attēlu pārmērīgums demonstrē atkārtošanos, blīvumu un intensitāti, bet foto kameras reproduktīvā funkcija noreducē klātbūtni līdz plakanai datu kopai, fotogrāfijas loma ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papīra fotogrāfijas albums ir kļuvis par novecojušu formātu vizuālo atmiņu glabāšanai, un to ir aizstājuši digitālā laikmeta blakusprodukti – sociālo tīklu platformas vai, labākajā gadījumā, cietie diski. Šīs cilvēciskās atmiņas tiek transformētas neaptveramā datu masā, kas plūst cauri ierīcēm kā caurduriem, veidojot stāvošus attēlu dīķus,” raksta izstādes kuratore Iveta Gabaliņa.
Kristīne Krauze-Slucka (1979) ir latviešu vizuālā māksliniece, kas savā mākslinieciskajā praksē aplūko un pēta cilvēka, tehnoloģijas un dabas attiecības, bieži eksperimentējot ar digitālajiem un analogajiem fotogrāfiskajiem procesiem. Pievēršot uzmanību adaptācijas un hibridizācijas norisēm, māksliniece priekšplānā izvirza izvēlētā medija materialitātes aspektus, kas balstās uz darba tapšanas procesa saturisko risinājumu. Sīkāk internetā: www.issp.lv.
* Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) Izstāžu galerijā līdz 30. aprīlim aplūkojama Rudzīšu ģimenes darbu izstāde “Brīvi radīt”, bet kultūras centra skatlogos - Leldes Alksnes pinumu instalācija “Jaunās mājas”.
Rudzīšu ģimenes darbu izstāde “Brīvi radīt” ir stāsts par trim dažādiem māksliniekiem vienas ģimenes ietvaros ˗ Jāni un Agnesi Rudzīšiem, un viņu meitu Terēzi Mariju Miltiņu. Terēze vēl ir skolniece un savu pasaules redzējumu turpina izpaust kā bērns, kaut gan jau ar padziļinātu izpratni par mākslā notiekošajiem procesiem. Savukārt viņas tēvs Jānis Rudzītis jau 20 gadu ir Liepājas 8. vidusskolas pedagogs, kurš no sirds mīl savu profesiju, ne velti vairākus gadus viņš ir bijis titula “Gada skolotājs” ieguvējs. Mākslas izstādēs viņš piedalās kopš 2000. gada. Savukārt Agnese Rudzīte uzsver, ka pasaulē ir saražots tik daudz dažāda materiāla, ka jaunam tērēt līdzekļus ir neapdomīgi - tādēļ top gan taktilā māksla no makulatūras, gan lupatgleznas no tekstilatgriezumiem: mākslā, tāpat kā dārzniecībā, nav kļūdu, ir tikai eksperimenti.
Bet amatu meistares Leldes Alksnes pinumu instalācija “Jaunās mājas” būs izstādīta līdz 20. aprīlim. Viņa savus darbus veido no kārkliem. Instalācija skatītājiem atgādina, ka materiāls radošajām un sadzīviski vajadzīgajām lietām ir mums apkārt, tostarp, kārkli. Tos var izmantot gan šķīvju un grozu pīšanai, gan dekoratīvo elementu izmantošanai. Pīšanas pamatus Lelde Alksne apguvusi Dānijas mūžizglītības projektā “Grundvig” pie skolotāja, kurš ir viens no Dānijas ievērojamākajiem pinējiem ˗ Stīns Matsens.
Sīkāk internetā: imantakultura.riga.lv.
* Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā (Pils ielā 4, Rēzeknē) līdz 25. aprīlim būs eksponēta mākslinieces Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde “Cita realitāte”. Izstādes stāsts risinās starp vairākām realitātēm, laikā un telpā ticis fiksēts notikums, radot vairākas telpas vienlaicīgi, bet, tām pārklājoties, radusies Cita realitāte. Katra glezna ir kādas jaunas pasaules stopkadrs un skatītājs ir tās pirmatklājējs – tas ir iemesls, kādēļ gleznām netiek atklāti nosaukumi.
Pati māksliniece pauž: “Man mākslas pasaulē nepastāv laiks, brīžiem tai zūd arī telpa, notikumi ar vairāku gadu starpību pēkšņi nostājas blakus šodienai un saka - mēs bijām tie pirmie vēstneši, mums ir tiesības būt līdzās tam, kas ir atnācis šodien! Būtiskais ir neaprakstāms, tas ir sajūtams, to var tikai pārdzīvot tieši, vērojot gleznā radīto. Un vai man ir tiesības ar saviem simbolu skaidrojumiem atslēgt vērotāja paša sajusto un piedzīvoto? Kur viens ierauga mošķus, otrs redz prieku un bezgalīgu harmoniju. Vai man ir tiesības iejaukties ar savu stāstu un domu starp šiem radikālajiem viedokļiem? Mēs katrs skatāmies caur sevi, tikai un vienīgi. Šoreiz galvenais man ir ļaut sajust pašiem, cik gan daudzas realitātes varam pieredzēt jau šobrīd, un katrai no tām būs sava individualitāte un īpašības.”
Citās realitātēs ir vībotņu tējas ceremonija, trejdekšņa gaisma, teātra izrādē sajustais, pēdējo gadu pasaulē valdošā noskaņa, gleznas dzimšanas brīdis, sakāmvārdi un daudz kas cits slāņu slāņiem pāri klāts: gadalaiku mija, notikumu mija, stilu sajaukumi. It kā viss ir kājām gaisā, nedaudz dīvains un ar to pievelkošs – gleznu autorei tās visas ir citas realitātes. Kristīne Kutepova atskārš, ka vēl nezina, kura ir īstā realitāte – ārējā vai iekšējā, bet varbūt abas kopā?
Kristīne Kutepova (1982) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura un maģistra studiju programmas. Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.
* Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz 28. maijam skatāma Pētera Martinsona grafikas un keramikas izstāde “Pēteris Martinsons. Sajūtu arhitektūra” no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas.
Pasaulē pazīstamākais Latvijas keramiķis Pēteris Martinsons (1931–2013) piedzima un pirmos trīspadsmit dzīves gadus pavadīja Daugavpilī. Vairāk nekā pusgadsimtu ilgās radošās darbības laikā viņa māksla un personība suģestēja un iedvesmoja dažādu paaudžu keramiķus Latvijā un ārvalstīs. Dzīves nogalē mākslinieks lielu daļu sava radošā mantojuma dāvināja dzimtajai pilsētai, rodot tam mājvietu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.
Izstādē “Pēteris Martinsons. Sajūtu arhitektūra” skatāmi mākslinieka grafiskie tušas zīmējumi, kas radīti gan kā atsevišķi eksponējami mākslas darbi, gan kā ikdienas sajūtu un radošās domas lidojums. Rotko centra kolekcijas plauktos savu vietu raduši arī šķietami nelieli, bet viņa personību atspoguļojoši smalki zīmējumi uz apsveikumu kartītēm, ielūgumiem, piezīmju grāmatiņu lapām vai no teksta brīviem laukumiem, kas gaidīja savu eksponēšanas laiku un telpu.
Apceres par kosmisku, arhitektonisku, cilvēcisku, tektonisku tēmu un dažādu motīvu savijumiem Pētera Martinsona zīmējumos bieži vien bija gan aizsākums, gan turpinājums apjomīgiem keramikas materiālos veicamiem darbiem. Izstādē skatāmā Pētera Martinsona keramika papildina ar roku zīmētos zīmējumus, lai atspoguļotu mākslinieka nezūdošo vēlmi eksperimentēt ar keramikas materiāliem un tehnikām. Līdzās apgleznotiem porcelāna šķīvjiem un vāzēm mākslinieka meistarību apliecina svēpētas māla kompozīcijas un monumentālas šamota figūras, mēģinot rekonstruēt sajūtas un laika liecības, ko keramiķis ir iemūžinājis materiālā.
Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.
