“Vēlos būt gatavs visļaunākajam scenārijam.” Milzīga interese par brīvprātīgo rezervistu apmācībām
Saistībā ar karu Ukrainā ievērojami pieaugusi Latvijas iedzīvotāju interese par dalību gaidāmajās brīvprātīgo rezervistu apmācībās. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes priekšnieks Gunārs Upītis intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka pēdējā laikā daudz cilvēku vēlas apgūt pamata zināšanas un prasmes, kā apdraudējuma gadījumā aizstāvēt sevi un savu valsti.
Rezervists nav tas pats, kas rezerves karavīrs
“Diezgan bieži mēs jaucam 2 jēdzienus: rezerves karavīrs un rezervists. Rezerves karavīrs ir Latvijas pilsonis, kurš iepriekš jau ir apmācīts militārajam dienestam. Viņš ir dienējis kā karavīrs profesionālajā dienestā, ieguvis pamata apmācību Zemessardzē vai pabeidzis brīvprātīgo rezervistu apmācību.
Savukārt rezervists ir Latvijas pilsonis, vīrietis vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurš derīgs militārajam dienestam, un sieviete šajā pašā vecumā uz brīvprātības pamata. Atšķirība ir tāda, ka rezervists nav militārajam dienestam apmācīts, bet rezerves karavīrs ir apmācīts,” Upītis skaidroja būtiskāko atšķirību.
Neapmācītos uzreiz nesūtīs militāros uzdevumos
Rezerves karavīram reizi piecos gados jāpiedalās mācībās, lai uzturētu savu militāro sagatavotību. Mobilizācijas gadījumā (piemēram, kara stāvoklī, kad valstī sāktos krīze un būtu izsludināta bruņoto spēku mobilizācija) rezerves karavīru iesauktu, viņš saņemtu ekipējumu un formas tērpu, dotos uz vienību un tiktu iesaistīts uzdevumu izpildē.
Mobilizācijas gadījumā arī rezervistus var iesaukt. “Bet visi rezervisti pirms nokļūšanas vienībā obligāti tiktu nosūtīti uz pamatapmācību. Neviens neapmācīts pilsonis netiks ietērpts formas tērpā un sūtīts pildīt militāros uzdevumus.”
Patlaban Latvijā ir aptuveni 300 000 – 400 000 rezervistu un aptuveni 8000 rezerves karavīru.
Valsts aizsardzībā var būt jāiesaistās ikvienam
Viņš piekrita, ka daļa rezervistu patlaban var pilnīgi neko nezināt par armiju un militāro jomu. “Jā, tā ir pilnīgi taisnība. Tāpēc tiek piedāvāts brīvprātīgo apmācību kurss, lai Latvijas pilsoņi varētu iegūt dienestam rezervē noteikto militāro pamata apmācību.” Kurss var būt ļoti noderīgs cilvēkiem, kuru ikdiena dažādu iemeslu dēļ nav saistīta ar militāro jomu, piemēram, cilvēkam ir cits darbs vai militārajā nozarē nav viņa pamata aicinājums.
“Cilvēks nav izvēlējies militāro dienestu vai dienestu Zemessardzē, bet tajā pašā laikā redz, ka valsts apdraudējuma gadījumā jebkurš valsts iedzīvotājs iesaistās valsts aizsardzībā. Šobrīd Ukrainā redzam, ka ne jau tikai karavīri un regulārie spēki piedalās valsts aizsardzībā. Visaptverošā valsts aizsardzībā iesaistās visa sabiedrība.
Pirmo reizi paturēt rokās ieroci
Lai cilvēki būtu būt gatavi tā sauktajai X stundai vai nepieciešamības gadījumam, mēs piedāvājam brīvprātīgo rezervistu apmācību. 3 nedēļu laikā var apgūt elementārāko, pašus pamatus militārajā apmācībā. Protams, jāsaprot, ka šī nav pilnīga apmācība un tai ir jāturpinās tālāk. Bet tās ir vismaz pamata zināšanas, uz kurām varētu būvēt tālākās militārās zināšanas, prasmes, iemaņas.”
Tostarp kursos var iemācīties arī nedaudz rīkoties ar ieroci. “Viena lieta ir paturēt rokās ieroci un prast šaut, bet otra lieta ir to darīt tā, lai būtu efekts darbībā pret pretinieku un neapdraudētu savējos biedrus un spēkus.” Kursos apgūst pamatiemaņas, lai spētu orientēties apvidū, pārvietoties vienības sastāvā, maskēties, pasargāt sevi, darboties vienības sastāvā u.c.
Pēc tam var iestāties profesionālajā armijā vai Zemessardzē
Brīvprātīgā rezervistu apmācība var būt sākuma punkts, lai cilvēks turpmāk ciešāk saistītu savu dzīvi ar militāro jomu. Upītis pastāstīja, ka kopš 2018.gada, kad sākās šādas brīvprātīgo rezervistu apmācības, gandrīz trešdaļa no kursa beidzējiem vēlāk izvēlējās sākt profesionālo dienestu vai iestāties Zemessardzē.
“Daudziem apmācību kurss kalpo kā pārbaudījums, vai viņa priekšstats par militāro dienestu ir bijis pareizs un vai tas ir tas, ko viņš vēlētos un spētu. Tas, ka gandrīz trešdaļa no visiem kursa beidzējiem tālāk ir izveidojuši ciešākas saiknes ar dienestu, ir ļoti augsts rādītājs. Tas norāda, ka motivācija un pārliecība šiem cilvēkiem ir ļoti augsta.”
Ļoti liela interese: gandrīz 200 pieteikumu
Līdz ar karu Ukrainā strauji pieaugusi Latvijas iedzīvotāju interese par brīvprātīgo rezervistu apmācību. “Jā, tā ir absolūta taisnība.” Iepriekšējos gados apmācībām pieteicās 40-100 cilvēku gadā, bet šogad interesentu skaits ir daudz lielāks.
Vēl pat nebija sākusies aktīva informēšanas kampaņa, kad daudzi jau reaģēja uz aizsardzības ministra izteikumiem par vasarā iecerēto brīvprātīgo apmācību. “Interese šogad bija tik liela, ka mēs, sākoties pieteikšanās procesam un redzot, ka anketu skaits ir pāri 100, tad 150, bet šobrīd jau ap 200 anketām, sapratām, ka kurss no 6. līdz 28.augustam varētu būt pārpildīts un nevarētu nodrošināt visu kandidātu apmācību.
Cilvēki vēlas būt gatavi ļaunākajam scenārijam
Līdz ar to nācām pretī un organizējām papildus kursu, kas notiks no 6. līdz 27.maijam. Tā mēs varēsim dot iespēju tiem, kuriem ir iespēja piedalīties kursā agrāk, un nodrošināt apmācības lielākam skaitam brīvprātīgo.
Arī Zemessardzē ir redzams, ka ir ļoti, ļoti pieaugusi intensitāte, kādā cilvēki piesakās. Protams, tas lielā mērā saistīts ar starptautisko situāciju un to pieredzi, kas nāk no Ukrainas. Varam redzēt, ka valsti aizstāv visi iedzīvotāji, nešķirojot, vai tas ir karavīrs vai nav karavīrs. Katram ir jāzina sava vieta un jāspēj sniegt lielākais pienesums.
Tas ir viens no motivatoriem, kāpēc cilvēki grib būt sagatavoti, ja gadījumā ir visļaunākais scenārijs un kādreiz ir kaut kas jādara. Cilvēki vēlas tajā brīdī būt gatavi un dot savu ieguldījumu valsts drošības un aizsardzības garantēšanā. Ļoti skaidri redzam, ka nav vairs tāds uzskats, kāds bija agrāk, ka valsti sargāt ir tikai armijas pienākums. Aizsargāt valsti ir pilnīgi visu iedzīvotāju pienākums! Pilnīgi visi šajā darbā piedalās.”
Zināt, kā kritiskā situācijā rīkoties
Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes priekšnieks kā būtiskāko apmācību priekšrocību minēja to, ka grūtību brīdī cilvēks varētu būt gatavāks reaģēt, iesaistīties, zināt, ko un kā darīt. “Kara gadījumā arī rezervisti, kas nav apmācīti, var tikt iesaukti dienestā uz apmācībām. Tas ir jebkurā valstī. Arī Ukrainā ir izsludināta vispārēja mobilizācija un dienestā iesaistīti arī tie, kuri iepriekš nebija dienestā. Tas, ka cilvēks ir apmācīts, viņam jau pašā sākumā dod krietni lielāku izpratni, kā kritiskā situācijā rīkoties.”
Viņš atzinīgi vērtēja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo materiālu iedzīvotājiem par rīcību krīzes situācijas pirmajās 72 stundās. Ar to būtu jāiepazīstas katram cilvēkam, lai zinātu, kā rīkoties krīzes, apdraudējuma situācijās. Turklāt tur ir informācija ne tikai par militāro apdraudējumu, bet arī dažādām civilām katastrofām.
Apmācības paplašina kopējo izpratni
Dažādās krīzes situācijās cilvēkam ir svarīgi saprast, kas īsti notiek un kā labāk rīkoties. Piemēram, Ukrainā tiek bombardēti dažādi civilie objekti: teātris, skola, dzemdību nams, kuros atrodas tikai civilpersonas. Ir ļoti labi, ja cilvēks zina, kā šādā gadījumā rīkoties un kādi ir reālie apdraudējumi, piemēram, dzirdot sprādzienus, redzot degošas mājas.
“Šī militārā apmācība dod kopējo izpratni, kas var notikt, kā pasargāties no apdraudējumiem, kā dot pretsparu un aizstāvēties. Redzam, ka Mariupole jau ilgstoši ir ielenkta, bet visi cilvēki turas kopā. Tur tiešām katram ir jāpārzina, ko darīt.” Dažkārt ļaudis mēdz neizprast, kāpēc nosaka komandantstundu, pārvietošanās ierobežojumus un citas lietas.
Arī skolēni būs sagatavotāki
Upītis arī pozitīvi un cerīgi vērtēja valsts aizsardzības mācības stundu ieviešanu Latvijas skolās. Vidusskolēni iegūst ne tikai patriotisku un pilsonisku audzināšanu, bet arī labāku izpratni par valsts aizsardzību. Mācībās iekļautas vairākas elementāras lietas, kas būtu jāprot katram iedzīvotājam. Tās uzlabos ne tikai cilvēku kopējo sagatavotības līmeni, bet arī veicinās izpratni un attieksmi.
Bez televizora un dīvāna
Runājot par iespējamām neērtībām un grūtībām, kas var rasties, piedaloties brīvprātīgo rezervistu apmācībās un pēc tām, viņš norādīja, ka lielākais izaicinājums, bet vienlaikus arī iespēja ir kādu brīdi iziet no savas komforta zonas, kad visu laiku pieejams televizors, internets un mīksts dīvāns.
Apmācību laikā ir lielāka fiziskā slodze. Pārsvarā tās notiek praktisko nodarbību veidā un diezgan bieži laukā. Tāpat jārēķinās, ka apmācību intensitāte ir diezgan augsta.
Būs grūti, bet ne neiespējami
Apmācības ir iespēja pārbaudīt sevi un savas iespējas. “Mums diezgan bieži dzīvē gribas pierādīt, ka es to varu, vai pārliecināties, vai es to varu.” Kursu absolventi ir pauduši gandarījumu par to, ka pabeiguši apmācības, lai gan sākotnēji bija nobijušies, ka varētu neizturēt.
Kursā nav noteikta tik liela fiziskā slodze, lai tās dēļ kāds nepabeigtu apmācības. Instruktori ir profesionāļi un zina, kā kontrolēt fiziskās slodzes intensitāti, lai visi kursanti varētu sekmīgi pabeigt apmācību. “Šī ir iespēja sevi pārbaudīt, sev pierādīt, ka spēju vairāk, nekā sākotnēji domāju!”
Saņem arī kompensāciju
Ir noteikts, ka rezerves karavīriem nav obligāti jāņem ikgadējais atvaļinājums, lai dotos uz apmācībām. Darba devējam ir pienākums nodrošināt, ka rezerves karavīrs ierodas uz apmācībām, tāpēc jāpiešķir papildus atvaļinājums vai arī var saglabāt atalgojumu par mācībās pavadīto laiku.
Rezerves karavīriem un rezervistiem tiek nodrošināts bezmaksas formas tērps, ekipējums, inventārs, izmitināšana (kazarmās vai teltīs) un ēdināšana. Tāpat viņi saņem kompensāciju par katru mācībās pavadīto dienu aptuveni 30 eiro apjomā. Turklāt šī summa netiek aplikta ar nodokļiem.
Plašāka informācija par rezervistu apmācībām pieejama šeit.
