Kur slēpties uzbrukuma gadījumā, ja jūsu mājai vispār nav pagraba vai tas ir piekrauts?
Domājot par iespējamu apdraudējumu uzbrukumu gadījumā, bieži tiek minēti dzīvojamo māju un ēku pagrabi, ko varētu izmantot kā īslaicīgas patveršanās vietas. Bet ko darīt iedzīvotājiem, kuru mājām vispār nav pagrabu vai arī tie ir piekrauti ar nevajadzīgām mantām?
Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē portālam Jauns.lv norādīja, ka Rīgas pašvaldība var atbildēt uz jautājumiem, kas skar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” pārvaldīšanā esošās mājas.
Pilni ar nevajadzīgām mantām
“Mājās, kas ir nodotas privatizācijai, pagrabi ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, lielākoties pašu dzīvokļu īpašnieku aizpildīti ar sadzīves mantām, nevajadzīgām mēbelēm un citiem sadzīves priekšmetiem.
Pēdējā laikā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” gada darbu plānos iekļauj pagrabu un bēniņu tīrīšanas darbus, kas gala rezultātā ir jāapmaksā pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
Ir pagrabi, kuros vērojamas ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadu remonta problēmas. Pagrabu stāvokļi katrā mājā skatāmi atsevišķi, un ir būtiska atšķirība starp mūra/ķieģeļu vai koka mājām, kam pagrabi ir neapmierinoši,” pašvaldībā raksturoja pagrabu stāvokli.
Mājās, kas nav nodotas privatizācijai, pagrabu īpašnieks ir Rīgas pašvaldība. Šādu māju skaits ir minimāls.
Noiet uz pagrabu un apskatīties, kā tur vispār izskatās
“Ja rīdzinieki bažījas par savu drošību, tad pastāv iespēja doties uz pagrabu un iepazīties ar tā stāvokli.
Primāri tie būtu iztīrāmi, ko var veikt kā paši iedzīvotāji, tā var lūgt to darīt mājas pārvaldniekam. Sekundāri būtu jānodrošina telpa/-as ar ūdens ņemšanas vietu, jāievelk elektroapgaismojums, kā arī lietderīga būtu tualetes telpa. Treškārt, pastāv arī iespēja izveidot nosacītas atpūtas – sēdēšanas/gulēšanas – vietas.”
Kur dabūt pagraba atslēgu? Pie sētnieka
Personām, kurām nav ne jausmas par stāvokli pagraba telpās, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā iesaka ar to iepazīties. “Kā nekā pagrabs ir kopīpašuma daļa, un ikviens dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs arī par šo mājas telpu.
Jautājumā par pagraba atslēgu lūdzam vērsties pie mājas sētnieka. Pieļaujams, ka pagrabā atrodas sētnieka namīpašuma sanitārajai apkopei paredzētais inventārs.”
Pagrabi jaunajās ēkās var kalpot kā īslaicīgs patvērums
Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam nav informācijas par situāciju denacionalizētajās mājās, toties ir informācija, ka pagrabi jaunajos projektos noteikti kalpo kā īslaicīga patvēruma iespēja attiecīgo māju iemītniekiem.
Ko darīt cilvēkiem, kuru mājām nav pagrabu?
Rīgas domē atbildēja: “Tiem, kuru mājām pagrabu nav, droši vien var ieteikt draudzēties ar kaimiņu māju vai interesēties Civilās aizsardzības dienestos.
Piemēram, Rīgas Civilās aizsardzības plāns paredz mikrorajonu iedzīvotājiem briesmu gadījumos evakuācijai pulcēties noteiktās vietās. Daudzos gadījumos tas ir pie lielajām skolām, kuru pagrabi, kur pārsvarā ierīkotas ģērbtuves, savā ziņā var kalpot par bunkuriem.
Atgādinām, ka māju pagrabi nav pielīdzināmi bijušajām bumbu patvertnēm; tas ir īslaicīgs patveršanās variants.”
Daudz pagrabu nav būvēti kā potenciālas bumbu patvertnes
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā orientējošais māju skaits ir ap 4000. Bet SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” darbojas 65 mājās.
“Rīgas pilsētbūvniekā” norādīja, ka ir jāskatās katra māja atsevišķi, jo daļa no pagrabiem un cokolstāviem ir tehniskie, daļā ir izvietoti dažādi pakalpojumu sniedzēji.
“Kopumā mūsu mājās pagrabstāvi neatrodas pilnībā zem zemes, tajos ir logi. Šie pagrabi nav projektēti un būvēti kā potenciālas bumbu patvertnes un potenciāla kara gadījumā var nodrošināt tikai relatīvu drošību cilvēkiem, kas tajos atrastos.”
Nevajadzētu koncentrēties uz pagrabiem
Savukārt Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis portālam Jauns.lv norādīja, ka draudu gadījumā ikvienam iedzīvotājam jāseko līdzi oficiālajai informācijai par potenciālo evakuēšanos un tās ceļiem.
Patlaban nevajadzētu koncentrēties uz pagrabiem. Ja teritorija ir nedroša, cilvēki tiek evakuēti, viņš teica un no plašākiem komentāriem atturējās.
Kādreizējās bumbu patvertnes vairs nav izmantojamas
Pirms vairākiem gadiem Rīgas domes Mājokļu un vides departaments interesējās par Rīgas pilsētvidē atrodošajām bumbu patversmēm, to uzskaiti, stāvokli un atbildīgo. Tika saņemta informācija, ka katrai no bijušām padomju laika bumbu patvertnēm ir savs liktenis (lielākoties tās ir nodotas atsavināšanai, atrodas juridisku vai fizisku personu īpašumā un pilda citas funkcijas).
Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka valdība jau pirms padsmit gadiem nolēma atteikties no civilās aizsardzības aizsargbūvju uzturēšanas un atcēla civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanas prasības.
