Bēgļu uzņemšana var radīt straujākus Covid-19 izplatības riskus, ziņo raidījums

Vienlaikus viņa apgalvoja, ka nepieciešamības gadījumā vakcināciju Ukrainas bēgļiem varētu operatīvi nodrošināt, tostarp arī bēgļu koordinācijas centrā ierīkojot vakcinācijas punktu.

"Zinām, kā tam visam būtu jāizskatās, tāpēc, tiklīdz būs nepieciešamība, būsim gatavi vakcinācijas kabinetu organizēt arī turpat uz vietas," pauda Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja. Tāpat viņa minēja, ka bēgļiem no Ukrainas tiek dalīti arī bukleti par veselības informāciju, tostarp arī vakcināciju pret Covid-19.

Tāpat raidījumā tika vēstīts, ka bēgļu uzņemšana var radīt straujākus Covis-19 izplatības riskus Latvijas sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja atzīmēja, ka bēgļiem ne vienmēr ir bijušas iespējas ievērot distancēšanos, un šis faktors paaugstina riskus un var veicināt saslimstības pieaugumu.

Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Latvijā fiksēti 18 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi no kara Ukrainā aizbēgušu iedzīvotāju vidū, liecina Veselības ministrijas (VM) apkopotie dati. No visiem ar Covid-19 inficētajiem cilvēkiem lielākā daļa jeb 16 bijušas sievietes un tikai divi - vīrieši.

Visvairāk ar Covid-19 saslimušo ir vecuma grupās no 30 līdz 39 gadiem un no 40 līdz 49 gadiem, attiecīgi katrā pa trim cilvēkiem. Pa diviem cilvēkiem saslimuši vecuma grupās no 15 līdz 19 gadiem, no 50 līdz 59 gadiem, no 65 līdz 69 gadiem, no 70 līdz 74 gadiem un pieaugušie, kas vecāki par 80 gadiem.
Vēl viens sasirgušais bijis vecumā līdz četriem gadiem un no 75 līdz 79 gadiem.

16 saslimušie Ukrainas iedzīvotāji uzturas Rīgā, viens Ventspilī un vēl viens Jēkabpils novadā.