Kā degvielas cenu kāpums ietekmē NMPD darbu?
Degvielas cenu kāpums patlaban būtiski neietekmē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) operatīvo darbību, sniedzot kritiski svarīgus pakalpojumus iedzīvotājiem, pavēstīja dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.
Viņa norādīja, ka NMPD ir septiņi dažādi degvielas piegādātāji, un darbības nodrošināšanai tiek iepirkts gan benzīns, gan dīzeļdegviela, gan arī autogāze.
Tā kā līgumi ar piegādātājiem tiek slēgti uz trim gadiem, tie veidoti tā, ka jau paredz iespējamas cenu un patēriņa svārstības. Proti, kopējais nobraukums atkarīgs, piemēram, no izsaukumu skaita, attālumiem līdz slimnīcām un izmaiņām to darbībā, degvielas patēriņu ietekmē arī sezona, laika apstākļi un citi faktori. Attiecīgi līgumi paredz dienestam noteiktās atlaides, bet nenosaka degvielas cenu katrai iegādei.
"Šobrīd līgumsaistības no piegādātāju puses tiek izpildītas un būtisku risku nav. Jāpiebilst - ja gadījumā kādam no līgumpartneriem rastos sarežģījumi nodrošināt degvielu, tad risku mazināšanai NMPD ir paredzēta iespēja iepirkt degvielu arī no piegādātāja, kurš iepirkumā piedāvājis nākamo saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu," skaidroja Bukša.
Viņa uzsvēra, ka NMPD sniedz iedzīvotājiem kritiski svarīgus pakalpojumus, tādēļ dienests ir viena no tām iestādēm, kurām valstī noteiktā kārtībā lielāku negadījumu vai apdraudējumu brīžos prioritāri tiktu nodrošināti nepieciešamie resursi, lai neveidotos darbības pārrāvumi.
Tāpat NMPD veido noteiktā apjomā degvielas rezerves, lai varētu nodrošināt, piemēram, dispečercentra vai citu struktūrvienību darbības nepārtrauktību, nodrošinot tiem elektrību ar ģeneratoru palīdzību, viņa norādīja.
Savukārt NMPD direktore Liene Cipule atzina, ka nav zināms, ar kādiem riskiem dienests var saskarties, un pašlaik "pa perimetru tiek mētāti visdažādākie iespējamie apdraudējumi, sākot ar radiāciju, ķīmiju, bioloģiju un tā tālāk".
"Mums šajos apstākļos jāspēj identificēt visdažādākos riskus un jāspēj tiem sagatavoties, jau miera laikos radot efektīvu sistēmu savu darbinieku apzināšanai, informēšanai, vadības komandu pieslēgšanai vajadzīgā brīdī un vietā," norādīja Cipule.
Viņa uzsvēra, ka plāniem, kā rīkoties riska situācijās ārstniecības iestādēs jābūt izstrādātiem pirms ārkārtas situācijas iestāšanās.
24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes. Kara situācija visā pasaulē izraisīja būtisku degvielas cenu kāpumu.
