foto: LETA
Nošauts viens no Haritonova brigādes pamatlicējiem
Nozieguma vieta Pļavniekos Andreja Saharova ielas un Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielas krustojumā, kur 11. marta pēcpusdienā nošauts Genādijs Vaļagins..
112
2022. gada 14. marts, 06:11

Nošauts viens no Haritonova brigādes pamatlicējiem

Jauns.lv

Piektdien, 11. martā, Andreja Saharova un Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielas krustojumā Rīgā, pie bāra “Ugolok”, tika nošauts Genādijs Vaļagins, kurš savulaik notiesāts Ivana Haritonova lietas ietvaros.

Nozieguma vieta Pļavniekos, kur 2022. gada 11. martā nošauts bijušais haritonovietis Genādijs Vaļagins

gallery icon

Viņš arī šodien tika uzskatīts par vienu no Latvijas organizētās noziedzības līderiem, taču pēdējos gadus viņš bija iedzīvojies zināmā konfliktsituācijā. Policija ir paziņojusi, ka ir izdevies aizturēt vairākas par šo noziegumu aizdomās turamas personas tāpēc, iespējams, ka izdosies noskaidrot gan slepkavības pasūtītāju, gan tās iemeslus. Pieejamā informācija liecina, ka šīs pasūtījuma slepkavības iemesli var būt pat vairāki.

Kas bija Vaļagins

Vaļagins ar iesauku “Dļinnij” (Garais) bija viens no senākajiem Haritonova līdzgaitniekiem un pirmo reizi viņa vārds izskanēja saistībā ar asiņaino kautiņu restorānā “Jūras pērle” 1988. gadā, kura laikā cieta hokejists Oļegs Znaroks un viņa tēvs. Toreiz Haritonova kompānija, kurā bija pieci cilvēki, ieskaitot Vaļaginu, izraisīja masveida kautiņu, kurā cieta 15 cilvēki, no kuriem pieci nonāca slimnīcā. Znarokam kautiņa laikā sagrieza seju un bija jāuzliek trīsdesmit šuves, taču cieta arī citi apmeklētāji un varietē mākslinieki. Arī Vaļagins nonāca slimnīcā, jo bija guvis grieztus ievainojumus no stikliem, taču no tās aizbēga, tomēr pēc kāda laika tika aizturēts Maskavā. Toreiz Haritonovam piesprieda 4,5 gadus, bet Vaļaginam 3,5 gadus cietumsoda.

Pēc iznākšanas no ieslodzījuma viņi kopā sāka nodarboties ar plaša mēroga reketu, bet no tā iegūto naudu ieguldīja benzīna tirdzniecībā un vēlāk arī cita veida uzņēmējdarbībā un nekustamajos īpašumos. Daudzi vēl atceras daudzās degvielas cisternas, uz kurām bija uzraksts “BRIH”, kas tika tulkots, kā “Brigada Haritonova”. Degvielu pamatā viņi ieguva no viegli uzpērkamajiem padomju armijas virsniekiem un vispārēja deficīta apstākļos šis bizness plauka un zēla un tolaik viņi tikai no tā esot pelnījuši 5 miljonus dolāru gadā. Vaļagins tika uzskatīts par Haritonova labo roku un pārvaldīja grupējuma naudas kasi un tieši viņam bija lieli nopelni noziedzīgi iegūtās naudas legalizācijā.

1994. gadā grupējumu aizturēja un 1998. gadā viņus kopā ar vēl diviem līdzdalībniekiem notiesāja par izspiešanu organizētā grupā. Lietas izmeklēšanas laikā tika uzspridzināts svarīgākais liecinieks Vladimirs Dukāts un šī bija Latvijā pirmā tāda veida slepkavība. Tiesa piesprieda arī mantas konfiskāciju, taču izrādījās, ka Haritonovam un Vaļaginam pašiem vairs nekas nepieder – izņēmums bija četrstāvu māja Amsterdamas centrā, kas bija nopirkta uz viņu abu vārdiem, taču nezināmu iemeslu dēļ tā arī netika konfiscēta.

Vaļaginam piesprieda 6,5 gadus cietumsoda un ieskaitot apcietinājumā jau pavadīto laiku, viņš par priekšzīmīgu uzvedību no ieslodzījuma tika atbrīvots 2000. gada novembrī.

2001. gadā par priekšzīmīgu uzvedību priekšlaicīgi no ieslodzījuma atbrīvoja arī Haritonovu, un tiek uzskatīts, ka viņš nekādās aktīvās darbībās vairs it kā nepiedalījās, jo bija pratis ieguldīt naudu legālā biznesā. Viņa posteni noziedzīgā hierarhijā tad arī esot uzņēmies Vaļagins, taču tolaik baumoja, ka abi draugi visai ātri esot arī sastrīdējušies naudas dēļ.

No atbrīvošanas brīža Vaļagina vārds saistībā ar kādām noziedzīgām darbībām skaļi vairs nekur vairs nav izskanējis.

Iespējamie slepkavības iemesli

Jāatzīmē, ka internetā ir atrodami pat vairāki portāli, kuri ir ļoti informēti par noziedzības vidi un tās procesiem, kā arī par noziedzīgajām autoritātēm un viņu attiecībām. Reizēm pat izskan viedokļi, ka atsevišķas šīs lapas uztur paši noziedzīgās vides pārstāvji, lai nodrošinātu informācijas apriti starp visā pasaulē izkaisītajiem “likumīgajiem” zagļiem. Pēc tur atrodamās informācijas par Vaļagina slepkavības iemesliem var izteikt vairākas versijas.

No vairāku avotu paustās informācijas izriet, ka 2018. gadā “likumīgais” zaglis Zurabs Šamugija saukts “Adu”, kurš tiek uzskatīts par ietekmīgāko kriminālo autoritāti visās trīs Baltijas valstīs, ir sasaucis autoritāšu sanāksmi. Tajā esot piedalījušies visas ietekmīgās autoritātes un viens no galvenajiem jautājumiem ir bijis saistībā ar aptuveni viena miljona eiro pārtēriņu no kopējās kases, jeb “obščaka”. Par kopējo kasi ir bijis atbildīgs tieši Vaļagins, kurš pēdējā laikā esot pāri mēram lietojis gan alkoholu, gan arī citas apreibinošās vielas. Kopsapulce esot nolēmusi, ka parāds jāatdod līdz 2018. gada augusta beigām un nu gadījumā Vaļagins to nav izdarījis, tad slepkavība varētu būt kā sods par šo pārkāpumu.

Cita versija saista šo slepkavību ar pēdējā laika neveiksmēm narkotiku kontrabandā un tranzītā, sevišķi ar 2019. gadā konfiscētajām 2 tonnām  kokaīna Koknesē. Šo kravu organizēja starptautisks noziedzīgais grupējums un tās “ķēdīte” stiepās līdz pat Ekvadorai un tika atmaskota tiesībsargājošo iestāžu plašas starptautiskas sadarbības rezultātā. Kravā ir bijis ļoti augsts kokaīna saturs, un ņemot vērā, ka to pirms tā realizācijas mēdz diezgan stipri atšķaidīt, tad šīs daudzuma vērtība mazumtirdzniecībā varētu sasniegt arī pusmiljardu eiro. Iespējams, ka Vaļagins ir bijis viens no atbildīgajiem par šo operāciju un ticis izvēlēts kā atbildīgais par šo neveiksmi.

Savukārt vēl trešā versija pieļauj iespēju, ka Vaļagins ir nogalināts kārtējo ietekmes sfēru rezultātā un, ka roku tam varētu pielicis par vienu no Krievijas ietekmīgākajiem “likumīgajiem” zagļiem uzskatāmais Vjačeslavs Šestakovs, jeb “Sļiva”.

Jauns.lv jau ir rakstījis par šīs personas kontaktiem Latvijā, kuros parādās gan bijušais Satversmes aizsardzības biroja  darbinieks Aigars Sparāns, gan bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un tagadējā Saeimas deputāta Jura Juraša un viņa bijušās sievas Allas Jurašas vārdi. Juraša centās apstrīdēt Šestakova iekļaušanu Latvijas “melnajā” sarakstā, taču nesekmīgi un “Sļiva” bija spiests no Latvijas aizbraukt, pārdodot divas Jūrmalā iegādātās mājas. Šestakovs joprojām neesot atmetis domu iegūt kontroli Baltijas valstīs un pie tā viņš arī turpinot strādāt. Šībrīža līderim “Adu” jau tuvojas pensijas vecums, savukārt Haritonovs, kā apgalvots, dodot priekšroku legālajam biznesam.

Līdz ar Vaļagina nāvi dzīvi palikuši vien daži no Latvijas organizētās noziedzības “krusttēviem”, taču ņemot vērā, ka savulaik ietekmes sfēru dalīšanas karos ir nogalināti simtiem šī aroda pārstāvji, viņš noteikti būtu pieskaitāms pie šīs jomas ilgdzīvotājiem.