Bumbu patvertnes. Kur Latvijā slēpties kodolkara gadījumā?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve (VUGD) Agrita Vītola portālam Jauns.lv norādīja, ka Ministru kabinets 2008. gada 28. oktobrī pieņēma lēmumu par atteikšanos no civilās aizsardzības aizsargbūvju (patvertņu) uzturēšanas.

Savukārt ar Ministru kabineta 2009. gada 30.aprīļa rīkojumu tika atceltas civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanas prasības. Līdz ar īpašnieki varēja lemt par viņu īpašumā esošās būves turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem.

Latvijā pašlaik nepastāv tieši kara draudi

Bet iekšlietu ministres padomniece Linda Curika portālam Jauns.lv uzsvēra, ka Latvijā pašlaik nepastāv tieši kara draudi. “Mēs esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr ir saprotami, ka cilvēki jūt nedrošību, redzot to, kas notiek Ukrainā.”

Liela daļa būvju bija privātās rokās

Arī viņa norādīja uz abiem datumiem, kad valdība nolēma atteikties no civilās aizsardzības aizsargbūvju uzturēšanas un tika atceltas civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanas prasības.

Līdz ar īpašnieki varēja lemt par būvi pēc saviem ieskatiem, bet būves uzturēšanu bija jānodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Liela daļa šo būvju bija privāto īpašnieku rokās.

Liela daļa izdemolētas

Tās aizsargbūves, kas padomju gados tika izveidotas, pēc būtības nebija paredzētas un nenodrošinātu liela iedzīvotāju skaita patveršanās iespējas – tās bija veidotas ierobežotam lokam un lielākoties militārām vajadzībām.

Šīs būves, no kurām liela daļa tika izdemolētas, sen savu laiku bija nokalpojušas. Turklāt uzlidojuma gadījumā arī pa šādu būvi var trāpīt lādiņš, līdz ar to patvertnes nav absolūts un vienīgais risinājums, lai patvertos.

Uzlidojumā var izmantot arī pagrabus

“Šobrīd, kā uzskatāmi redzam Ukrainas iedzīvotāju gadījumā – uzlidojuma gadījumā patvērumam var izmantot arī dzīvojamo māju un ēku pagrabus. Latvijā un lielākajās pilsētās gan ēkās, gan daudzdzīvokļu namos pagrabi ir. Pagrabus uzturēt tīrus, sakārtotus un drošus noteikti ir aktuāli visos laikos,” Curika atzina.

Civilā aizsardzība sen nav saistīta ar bumbu patvertnēm

Viņa norādīja, ka civilā aizsardzība jau sen nav saistīta ar bumbu patvertnēm un gāzmaskām. “Par cilvēku drošību jārūpējas dažādu citādu apdraudējumu gadījumā. Ne mazāk svarīgi ir padomāt par citiem, daudz reālākiem draudiem, ar ko Latvijā sastopas regulāri - plūdiem, ugunsgrēkiem, vētrām un citām dabas katastrofām.

Jāpadomā, vai ir pieejamas lietas, kas ļautu ātri evakuēties un vai ir plāns, kā to darīt. Nepieciešams izrunāt arī ar ģimenes locekļiem, kā rīkoties dabas katastrofu gadījumā. Tās ir daudz reālāks drauds Latvijai šobrīd un tam būt gataviem ir daudz aktuālāk.”

Viņa atgādināja, ka kopā ar ģimenes locekļiem ir iespējams izpildīt testus šeit un izrunāt tematus, kas tur ietverti.

Kā rīkoties, ja esi laukā un notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde

Savukārt VUGD pārstāve norādīja, ka plašāka informācija par rīcību ārkārtas gadījumos, pieejama šeit.

Saskaņā ar bukletu, ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde un tu atrodies ārpus telpām, jārīkojas šādi:

• Atrodoties notikuma epicentrā vai tā tuvumā, nostājies perpendikulāri (90°) vēja virzienam (vējš pūš no sāna) un ej vismaz 800 metrus uz priekšu, ārā no bīstamās zonas. Informē citus par notikušo;
• Neaiztiec šķidras vai cietas ķīmiskas vielas, neej dūmu vai ķīmiskās vielas tvaiku (miglas) mākonī. Atstājot piesārņoto teritoriju, aizklāj muti ar audumu vai apģērbu;
• Ja esi bijis pakļauts bīstamo vielu ietekmei un tev ir slikta pašsajūta, vērsies pēc palīdzības pie medicīnas darbiniekiem;
• Atgriezies telpās tikai pēc operatīvo dienestu darbinieku atļaujas, atver logus, lai izvēdinātu telpas.

Ja esi telpās un notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde

Bet, ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde vai radiācijas avārija un tu atrodies ēkā, tad jārīkojas šādi:

• Aizver ārdurvis, iekšdurvis, logus un visas iespējamās atveres, lai gaiss no ārpuses neieplūst telpās;
• Noslēdz vai izslēdz ventilāciju, gaisa kondicionierus, aiztaisi ar līmlenti, plēvi vai alumīnija foliju atveres nosūces mehānismiem virtuvē, vannas istabā un citās telpās;
• Aiztaisi atveres zem durvīm ar mitriem dvieļiem vai plēvi un līmlenti;
• Ej uz telpu, kas ir virs zemes līmeņa un kurai ir vismazāk atveru uz ārpusi;
• Ja gāzes vai tvaiki iekļūst ēkā, veic seklas ieelpas caur dvieli vai citu audumu.

Kas papildus jāievēro radiācijas avārijā?

Radiācijas avārijas gadījumā, atrodoties ēkā, papildus iepriekš minētajam jāievēro šādi ieteikumi:

• Ja esi bijis ārpus telpām, novelc drēbes, ieliec tās polietilēna maisiņā un to noslēdz. Rūpīgi nomazgājies dušā ar lielu daudzumu silta ūdens, izmantojot ziepes un mīkstu beržamo sūkli. Centies nesavainot ādu. Spēcīgi berzējot, izmazgā matus. Izskalo mutes dobumu ar tīru ūdeni. Mazgāšanos atkārto 2-3 reizes. Izvairies no mazgāšanās līdzekļu putu iekļūšanas acīs un mutē;
• Sagatavo dzeramā ūdens krājumus slēgtos traukos;
• Sagatavo pieejamos elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus – sejas apsējus (vājā citronskābes šķīdumā samērcētas vates un marles maska), respiratorus, gāzmaskas, kā arī blīva auduma drēbes, apmetņus, cimdus, zābakus.

Ja notikusi radiācijas avārija un tu esi ārpus telpām, dodies iekšā telpās. Lauku apvidos ieved mājlopus novietnēs, veic lopbarības un ūdens avotu hermetizāciju.

Ja brauc ar automašīnu un notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde vai radiācijas avārija, apstājies un meklē patvērumu ēkā. Ja tev ir jāpaliek automašīnā, turi aizvērtus automašīnas logus un ventilāciju izslēdz vai pārslēdz uz iekšējo cirkulāciju.

Sagatavoties evakuācijai

Šāda vai citu apdraudējumu situācijā var būt nepieciešama iedzīvotāju evakuācija, un tai ir nepieciešams sagatavoties.

Ko darīt, ja nepieciešams evakuēties?

• Uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi, iegaumē un ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu.
• Ja iespējams, izmanto savu transportlīdzekli un brauc norādītajā evakuācijas virzienā uz galamērķi vai uz iepriekš izvēlēto vietu, kur esi plānojis patverties un kas sakrīt ar evakuācijas virzienu.
• Ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu.
• Evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem.

Evakuējoties jāņem līdzi vairākas svarīgas lietas

Ja nepieciešama operatīva un īslaicīga evakuācija, ņem līdzi personu apliecinošus dokumentus (pase, ID karte), naudu, bankas kartes, mobilo telefonu, tā lādētāju, portatīvo radioaparātu ar baterijām un medikamentus, ja tos nepieciešams lietot regulāri. Ilgstošas evakuācijas gadījumā ņem līdzi ārkārtas gadījumu somu.

Kas ir ārkārtas gadījumu soma un ko tajā likt?

Ārkārtas gadījumu soma satur lietas, kas cilvēkam vai ģimenei būs nepieciešamas ilgstošas un paredzamas evakuācijas, kā arī komunālo pakalpojumu (gāze, elektrība, ūdens) padeves pārtraukuma gadījumā. Izmanto šo sarakstu un sagatavo somu savlaicīgi. Somā liec šādas nepieciešamās lietas:

• Svarīgu dokumentu (pase vai ID karte, autovadītāja apliecība, transportlīdzekļa tehniskā pase, u.c.) kopijas polietilēna iesaiņojumā. Personu apliecinošo dokumentu orģinālus turi pie sevis;
• Nelielu naudas summu. Pārējo naudu un bankas kartes turi pie sevis;
• Portatīvo radioaparātu, sērkociņus vai šķiltavas, lukturīti, baterijas;
• Daudzfunkcionālu saliekamo nazi, karoti, neplīstošu bļodiņu un krūzīti;
• Līmlenti, auklu, diegu, adatu, šķēres, papīru un rakstāmpiederumus;
• Pirmās palīdzības aptieciņu;
• Apģērbu, rezerves apakšveļu un ērtus apavus;
• Guļammaisu vai segu, tūristu paklājiņu, vēlams telti;
• Higiēnas piederumus, dvieli, tualetes papīru, vienreizlietojamas salvetes;
• Pārtiku, ko var lietot bez termiskas apstrādes un ar ilgu derīguma termiņu – sausās zupas, konservus, sausiņus, saldumus ar augstu kaloriju saturu;
• Dzeramo ūdeni vairākām dienām (ieteicams plastmasas pudelēs).

Ja ir iespējams, pirms evakuācijas atslēdz savam mājoklim gāzes un elektrības padevi.

Rīcība radiācijas avāriju gadījumā

Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (VVD RDC) nodrošina radiācijas avāriju izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību, kontrolē radioaktīvo kravu kustību valstī un uz ārējām robežām, uztur radiācijas monitoringa un agrās brīdināšanas sistēmu un veic sakaru punkta funkcijas saskaņā ar Konvenciju par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu gan valsts iekšienē, gan starptautiskā līmenī.

Plašāka informācija par rīcību radiācijas avāriju gadījumā, pieejama šeit.