VIDEO: “Ja viņus pieņemsiet, mana tauta parādā nepaliks.” Emocionāla intervija ar Ukraiņu kultūrizglītības biedrības Latvijā vadītāju
Jau nedēļu Ukrainā aust asiņaini rīti, aizrit Ukrainas iedzīvotāju, aizstāvju un Krievijas iebrucēju asinīm slacītas dienas. Krievijas karaspēks aukstasinīgi iznīcina Ukrainas pilsētas. Par Ukrainu, ukraiņiem un Latviju jauns.lv sarunājas ar Ukraiņu kultūrizglītības biedrības “Dņipro” vadītāju Ivanu Nalivaiko.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā dzīvo ap 49 000 ukraiņu. Līdzīgi kā citām lielākajām etinskajām grupām Latvijā, arī ukraiņiem šeit ir savas kultūras organizācijas un apvienības, Rīgā jau izsenis darbojas Ukraiņu vidusskola.
Ukraiņu kultūrizglītības biedrības “Dņipro” vadītājs Ivans Nalivaiko Latvijā nonāca septiņdesmitajos gados, kad dienēja padomju armijā. Viņš neplānoja šeit palikt, taču Latvijā sastaptā mīlestība toreiz jaunā vīrieša plānus mainīja. Nalivaiko dēls pabeidza Rīgas Ukraiņu vidusskolu, bet mācības turpināja Ukrainā, un jau atkal mīlestība Nalivaiko ģimeni apvienoja ar Ukrainu. Ivanam ar kundzi tāpat kā jebkuram Latvijas ukrainim šis ir negulētu nakšu un nemitīga satraukuma laiks. Viņa dēla ģimene un draugi vēl nesen bija Ukrainā, bēga no Kijevas uz Vinnicu, līdz drīz saprata, ka glābiņa Ukrainā vairs nav nekur.
Ivans Nalivaiko pēdējā laikā kļuvis par ukraiņu balsi Latvijā. Tāpat kā visiem, kas vēlas mieru, viņam Putina necilvēcība un nihilisms nav saprotams. Viņam sāp notiekošais dzimtenē, ir bail par tur palikušajiem radiem un draugiem. Nalivaiko ir gatavs palīdzēt un organizēt palīdzību Ukrainas bēgļiem. “Ukraiņu tauta ir labsirdīga, pat jautra un ļoti strādīga. Darbs mums ir svēts. Mana tauta ir pelnījusi cieņu, bet tā vietā saņem naidu. Ja cilvēks atbrauks, un viņam šeit palīdzēs, viņš arī atdarīs ar labu pateicībā, ka viņu pieņēma,” ir pārliecināts Nalivaiko.
Pievienotajā video skaties interviju ar Ivanu Nalivaiko un uzzini, kā ukraiņu tauta gatavojās karam, kā jūtas ģimene, kad karot gatavi ne tikai vīrieši spēka gados, bet arī mazu bērnu mātes, un kas, pēc Nalivaiko domām, būtu pasargājis Ukrainu no kara, ja pagātnē būtu izdarītas citas izvēles.
