Latvijas ģenerālis: Krievijas-Ukrainas karā nekādu krievu ģeniālu supersagatavotību neesmu redzējis
Krievijas-Ukrainas karā patlaban nekāda krievu spēku ģeniāla supersagatavotība nav novērojama, tomēr ukraiņiem ir ļoti nepieciešami moderni pretgaisa un prettanku ieroči, atzina Latvijas Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Patlaban novērojams, ka ukraiņi patriotiski cīnās, lai arī masveida pārspēks ir Krievijas pusē. Krievija veic uzbrukumus no vairākiem virzieniem, gan apdraudot Kijevu, gan rietumu virzienu, gan sauszemes ceļus no pārējās Eiropas, skaidroja Leščinskis.
Ģenerāļa personīgais uzskats ir, ka Ukrainai pietrūkst ļoti, ļoti daudz modernu prettanku un pretgaisa aizsardzības ieroču.
"Viņiem ir drosme, neatlaidība un nav ko zaudēt, taču vajag vairāk ieroču, tāpēc ir nepieciešama lielākā palīdzība šo ieroču sniegšanā. Ekonomiskās sankcijas nenostrādā tik ātri, taču Ukrainai palīdzība vajadzīga šodien," norādīja ģenerālis.
Vēl pirms Krievijas veiktā uzbrukuma vairākas valstis, tostarp, Latvija uz Ukrainu nosūtīja prettanku un pretgaisa aizsardzības ieročus.
Ģenerālis gan atturējās prognozēt, kas notiks, ja Ukrainai netiks piegādāti rietumvalstu ieroči, taču viņš ir optimistiski noskaņots, jo redzams, ar kādu sparu ukraiņi cīnās pret agresoru.
Vaicāts, vai Krievija šajā karā izmanto kādas līdz šim kara mākslā neredzētas metodes, Leščinskis atbildēja, ka, vadoties no medijos redzētā, viņš nekādu "ģeniālu supersagatavotību" no Krievijas puses nav redzējis.
Protams, Krievija izmanto arī elitāras vienības un desantspēkus, taču ievilinātas arī obligātā militārā dienesta vienības, turklāt ir vērojams, ka krievi arī padodas gūstā un pozitīvais noskaņojums bieži vien no Krievijas televīzijas kanālu puses ir pārspīlēts. Tagad ir jāvērtē, cik ilgi krievi būs gatavi savas asins liet par svešas un neatkarīgas valsts iekarošanu, uzskata ģenerālis.
Viņš nenoliedza, ka, ja apgādes, munīcijas papildināšanas, pārtikas, degvielas apgādes ceļi tiek nogriezti, tad samazinās intensīvas pretošanās iespējas, taču Ukraina ir milzīga valsts un agresoram būs ļoti grūti to kontrolēt, redzot, cik patriotiski ukraiņi aizstāvas.
"Viņiem neizdosies tik viegli šo valsti kontrolēt, pat, ja iedomājušies to okupēt. Ko darīt pēc tam, kad būs okupējuši? Vai ir gatavi tur uzturēt 100 tūkstošus karavīru, lai pastāvīgu šo valsti kontrolētu. Viņi var noskaņot šos iedzīvotājus vēl vairāk pret sevi, turklāt tā ir [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina milzīgi fatāla stratēģiska kļūda, kad 2014.gadā sāka šo agresiju," nobeigumā uzsvēra ģenerālis.
Jau vēstīts, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".
