Sākta procedūra, lai Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts
Eiropas Padomes (EP) Parlamentārās Asamblejas (PA) un EP Ministru komitejas kopsēdē panākta vienošanās sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, ierakstā "Twitter" pauž Latvijas EP PA delegācijas vadītāja, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
EP PA un Ministru komiteja ir vienojusies, tāpat Ministru komiteja ir nobalsojusi par procedūras sākšanu, lai Krievija izstātos no EP, pauž politiķe.
Atbilstoši EP statūtiem, sākotnēji iespējams pieprasīt, lai dalībvalsts izstājas no organizācijas. Ja šī prasība netiek pildīta, tad var lemt par dalībvalsts izslēgšanu.
Procedūra sākta atbilstoši EP statūtiem, kas nosaka šādu iespēju, ja ir pārkāpti statūtu 3.paragrāfa nosacījumi.
3.paragrāfā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.
EP statūti nosaka, ka jebkurai dalībvalstij, kura nopietni pārkāpusi 3.paragrāfa noteikumus, Ministru komiteja var pieprasīt tās izstāšanos no organizācijas. Tāpat noteikts, ka, ja dalībvalsts neizpilda prasību par izstāšanos, tad Ministru komiteja var pieņemt lēmumu, ka valsts dalība EP tiek pārtraukta pēc komitejas lēmuma.
EP dibināta 1949.gadā un vecākā politiskā organizācija Eiropā un pašlaik aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 47 Eiropas valstis, liecina informācija Ārlietu ministrijas mājaslapā.
Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 24.februāra, rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".
