Latvija pirmo reizi pārstāvēta konkursā "Eiropas Gada koks". Atklāts tiešsaistes balsojums
foto: Publicitātes foto
Aģes dižozolam ir ap 250 gadu.
Kultūra

Latvija pirmo reizi pārstāvēta konkursā "Eiropas Gada koks". Atklāts tiešsaistes balsojums

Kas Jauns Avīze

Sešpadsmit Eiropas valstīs rit balsojums par "Eiropas Gada koku 2022". Konkurss notiek jau 12. reizi, mūsu valsts tajā piedalās pirmoreiz. Latviju pārstāv Aģes dižozols.

Latvija pirmo reizi pārstāvēta konkursā "Eiropas G...

Balsot par Eiropas Gada koku iespējams vienu reizi līdz 28. februārim, savu balsi var atdot par diviem favorītiem. Konkursa mājaslapā treeoftheyear.org/Vote lasāmi visu koku stāsti 16 valodās.

Dalībnieks no Vidrižu pagasta

Aptuveni 250 gadu vecais Latvijas pārstāvis aug Limbažu novada Vidrižu pagasta "Medņos". Dižozola aprūpētājs Ivars Šmits stāsta, ka tolaik, kad pēc padomju okupācijas atguva viensētu, Aģes upes krastā atklāts krūmos ieaudzis varens ozols. To attīrīja un nosauca par Aģes dižozolu.

Tas iedvesmojis apzināties, ka Latvija ar otru lielāko dižkoku blīvumu ir Eiropas dižkoku lielvalsts, un bijis aizsākums Spēkozolu pārgājienam un iedvesma stādīt trejdeviņu Spēkozolu birzi.

Pēc Nacionālā meža monitoringa datiem, Latvijā ir 6,84 miljardi koku. Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Meža īpašnieku biedrība ir sākušas tradīciju godināt īpašos kokus arī Latvijā un nest to stāstus ārpus mūsu robežām.

Aicina uz atbildīgu patēriņu

Tikmēr februāra sākumā visā Eiropā sarīkoti vides aktīvistu protesti, pievēršot uzmanību tam, kādā ātrumā pasaulē tiek iznīcināti un degradēti meži. Dabas aizstāvji aicina valdības ierobežot Eiropas Savienības (ES) patēriņa ietekmi uz mežiem un citām ekosistēmām, pārtraukt ar to saistītos cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē.

Kampaņā #Together4Forets uzņemtie aerofoto parāda, cik strauji izzūd pasaules meži – ik pēc divām sekundēm platība viena futbola laukuma izmērā. Viens no iemesliem ir Eiropā patērētie produkti, kas iegūti no izcirstām platībām. Aktīvisti pieprasa, lai tiktu pierādīts, ka ražojumi, pirms tos pārdod ES tirgū, piemēram, gaļa, soja, kukurūza, kaučuks, koksne un papīrs, nav radījuši apdraudējumu dabai.

“Mūsu šodienas pirkumu groza saturam ir vistiešākā ietekme uz dabas daudzveidības un klimata krīzēm, kuras izraisoši notikumi risinās tūkstošiem kilometru attālumā no mūsu mājokļiem,” uzsver Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis, aicinot iepirkties atbildīgi.

Pārāk vāja rīcība

Eiropas Komisija novembrī publicēja likumprojektu pret mežu izciršanu. Iecerēts pirmo reizi uzņēmumiem, kas pārdod konkrētus produktus ES, prasīt pierādīt, ka to piegādes ķēdes nav saistītas ar mežu iznīcināšanu un degradāciju.

Tomēr vides aizsardzības grupas kritizējušas šos plānus, jo īpaši tāpēc, ka tie attiektos tikai uz nelielu skaitu produktu, neaizsargātu citas dabiskās ekosistēmas, piemēram, mitrzemes un savannas, pienācīgi neaizsargātu cilvēktiesības un neaptvertu finanšu sektoru.

Paredzams, ka likums par cīņu pret mežu izciršanu būs iekļauts ES vides ministru sanāksmes darba kārtībā 17. martā Briselē.