Kas jāzina par Rīgas domes lēmumu atteikties no gāzes apkures katliem

Iedziļinoties amatpersonu skaidrojumos, gan jāsecina, ka pašvaldībai šobrīd pat nav nojausmas, cik lielu skaitu mājsaimniecību tas skars un cik daudzās ir iespēja ierīkot alternatīvu apkures veidu. Izpētot domes skaidrojumus, atklājas, ka visus gāzes katlu īpašniekus šīs izmaiņas var arī neskart. Turklāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperti saskata būtiskus trūkumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli, tādēļ ministrija nesaskaņo šo lēmumu.

Desmitā daļa mājsaimniecību

Rīgā individuālo gāzes apkures katlu masveida ieviešana sākās aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados, un ļoti daudzos Rīgas centra mājokļos ar malkas apkuri tā pat bija vienīgā iespēja, kā tikt pie centrālapkures un siltā ūdens.

Diemžēl valsts tolaik nepiedāvāja iespēju šo māju pieslēgšanai pie centrālapkures, un pēc denacionalizācijas tas arī bez īpašnieka vēlmes un apmaksas vairs nebija iespējams. Jāatzīmē arī, ka vēl pirms 25 gadiem daudzus dzīvojamos rajonus apkurināja ar oglēm, izmantojot vietējās katlumājas, kuras tagad visas likvidētas.

Šobrīd domes amatpersonas lēš, ka Rīgā individuālie gāzes katli varētu būt 8–10% mājsaimniecību, un precīza skaita noskaidrošanai šogad plānots veidot  apkures iekārtu reģistru. Precizitāte vajadzīga, lai varētu pretendēt uz Eiropas Savienības atbalsta līdzekļiem.

Neesam lielākie klimata sildītāji

Rīgas dome šo lēmumu pamato ar jauno Zaļo kursu un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, taču pagaidām konkrētu alternatīvu piedāvāšana ir tikai uz papīra.

Teorētiski Latvijai vēl nevajadzētu par šo problēmu tik ļoti uztraukties, jo, pēc "Eurostat" datiem, siltumnīcefekta gāzu radīšanā mēs esam tikai 22. vietā Eiropas Savienībā no 27 valstīm. Latvijā šis rādītājs ir 6,1 tonna uz iedzīvotāju gadā iepretim pirmrindniecei Luksemburgai ar 20,3 tonnām vai ogļu dedzinātājai Čehijai ar 11,7 tonnām.

Jāatzīmē arī, ka gāze, kas pieder pie neatjaunojamiem fosilajiem kurināmajiem, raugoties no izmešu viedokļa, ekoloģiski ir viens no tīrākajiem apkures veidiem. Arī "Latvenergo" un "Rīgas siltums" elektrības un siltumenerģijas iegūšanai izmanto visai apjomīgus gāzes resursus. Nav skaidrs, kādas būs piedāvātās alternatīvas un kādā veidā pāreja no gāzes apkures uz kādu citu tiks finansēta. Protams, cits, ne mazāk svarīgs arguments ir enerģētiskā neatkarība.

Tikmēr "Rīgas siltumā" dedzinās gāzi

Jāpiekrīt Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Edmunda Cepurīša teiktajam, ka Krievijas politikas dēļ dabasgāze šobrīd nav uzticams resurss, un arī tās izmaksas kāpj visstraujāk. Diemžēl tas ietekmē arī visu pārējo enerģijas avotu cenas, arī kurināmās granulas, tāpat šķeldas cenas izaugušas vairākkārt.

Par galveno aizvietotāju individuālajiem gāzes apkures katliem Rīgas dome uzskata mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās apkures. Tomēr tāda pāreja vismaz šobrīd izmaksā ļoti dārgi, un veidojas arī divdomīga situācija – individuālos gāzes katlus aizliegs, lai iedzīvotāji pieslēgtos "Rīgas siltumam", kur trijās koģenerācijas stacijās šobrīd iegūst vismaz 80% pilsētai nepieciešamā siltuma, dedzinot to pašu gāzi.

Kādas ir alternatīvas

Kā viena no iespējamām alternatīvām piedāvāti siltumsūkņi, kurus darbina elektrība. Skandināvijas valstīs to daļa mājsaimniecībās ir sasniegusi jau aptuveni 30%, un, attīstoties tehnoloģijām, pakāpeniski tiek novērsts arī to lielākais mīnuss – augsts elektroenerģijas patēriņš aukstā laikā.

Tiesa gan, Skandināvijā, spriežot pēc "NordPool" biržas datiem, elektroenerģija ir daudz lētāka un attiecībā pret turienes vidējām algām mājsaimniecību kopējos tēriņos aizņem daudz mazāku daļu nekā Latvijā.

Vēl viens risinājums tiek saskatīts granulu katlos, taču to ierīkošanai un kurināmā glabāšanai nepieciešamas visai lielas palīgtelpas, un ne visur, sevišķi dzīvokļos, tādu ierīkošana būs iespējama. Jāatzīmē, ka arī granulu katli darbojas ar elektrību un rada savu daļu izmešu un arī pelnus, kas vidi tīrāku nepadara.

Kam un kad

Lai izskaidrotu kārtību, kādā notiks pakāpeniska gāzes katlu izņemšana no aprites, pašvaldības portālā riga.lv izvietots saprotams situācijas skaidrojums.

Nekādas izmaiņas neskars centrālapkures, malkas krāšņu un biomasas lietotājus, kā arī tos gāzes katlu īpašniekus, kuri nekādas izmaiņas neplāno un kam dažādu apstākļu dēļ nav reālu iespēju mainīt savas apkures iekārtas.

Izmaiņas paredzētas šādos gadījumos:

• būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioritāte tiks dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju siltuma avotiem;
• ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu siltumapgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, iespējamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes apkurē;
• jaunu gāzes katlu atļaujas no 2025. gada vairs neizsniegs, taču, ņemot vērā, ka saņemtā atļauja ir derīga piecus gadus, katlus reāli varēs uzstādīt vēl līdz 2030. gadam. Gāzes apkures katlu kalpošanas laiks atkarībā no ražotāja var sasniegt 10 līdz 20 gadus, tāpēc reāli šīs problēmas risinājums ievilksies līdz 2045.–2050. gadam;
• vēl līdz 2023. gadam ir iespēja pieteikt atļauju dīzeļdegvielas siltuma avotiem un līdz 2025. gadam arī pārējo fosilo kurināmo veidiem.

Pēc ekspertu domām, šis risinājums pagaidām ir vērtējams kā visai neskaidrs un dārgs, bet gala rezultātā novedīs pie "Rīgas siltuma" vēl lielāka monopolstāvokļa siltuma apgādē. Tikmēr Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales operators "Gaso" jau ir vērsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot atcelt Rīgas domes lēmumu par pakāpenisku atteikšanos no gāzes katliem.

Publikācija tapusi ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu