Dēls pārkāpj noteikumus, bet jāmaksā tēvam-invalīdam bez tiesībām. Kādos gadījumos soda auto īpašnieku?
foto: Shutterstock
Sabiedrība

Dēls pārkāpj noteikumus, bet jāmaksā tēvam-invalīdam bez tiesībām. Kādos gadījumos soda auto īpašnieku?

Kārlis Seržants

"Likums un Taisnība"

Žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs Ivars jautā: "Mans dēls pārkāpj satiksmes noteikumus, braucot ar man pierakstīto busiņu, bet policija pēc radara datiem uzliek 500 eiro sodu man, nevis noskaidro apstākļus. Es kā invalīds pat nevaru tajā busā iekāpt, un man arī nav autovadīšanas tiesību jau no 2005. gada. Un vai zvērināti tiesas izpildītāji, atvelkot parādus, drīkst aiztikt naudas līdzekļus zem minimālās algas apmēra, 500 eiro, jo pensija man kā 2. grupas invalīdam ir vienīgais iztikas avots?"

Dēls pārkāpj noteikumus, bet jāmaksā tēvam-invalīd...

Savas automašīnas uzticēšana lietošanā citai personai ir riskants pasākums. Nereti šāda situācija veidojas arī auto pirkšanas – pārdošanas laikā, kad dokumenti netiek noformēti līdz galam.

Labāk ar līgumu

Ja auto uztic kādam citam nomas vai lietošanas veidā, ir vērts noslēgt līgumu, oficiāli noformējot viņu par transporta līdzekļa turētāju – šādu līgumu var reģistrēt arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Šāda līguma esamība ir ļoti būtiska gadījumos, ja ar transporta līdzekli tiek izraisīta avārija – vainīgs, protams, būs tas, kurš tobrīd atradās pie stūres, taču visas apdrošinātāju saistības tiks kārtotas ar īpašnieku.

Kādos gadījumos soda īpašnieku

Ja par jebkuriem Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem automašīnu aizturēs ceļu policijas darbinieki, tad naudas sods tiks piemērots konkrētajam pārkāpējam. Tiesa gan, var rasties situācija, kad pārkāpējs ignorē soda nomaksas termiņu, sākas piedziņas process, un tad to var vērst arī pret auto īpašnieku.

Turklāt ir vairākas situācijas, kad naudassods automātiski tiek piemērots īpašniekam. Viena no tādām ir ātruma radaru reģistrētie pārkāpumi, kad, neapturot transportlīdzekli, automātiski tiek fiksēts tikai tā numurs. Ja kāda cita persona nav reģistrēta kā turētājs, sodu automātiski piemēro īpašniekam.

Tas pats notiks, ja automašīna ir noņemta no uzskaites. Tad īpašniekam ir jāvienojas ar braucēju par soda samaksu un tas jāizdara ātri – administratīvais sods ir jāsamaksā 30 dienu laikā. Pretējā gadījumā var tikt uzsākta piedziņa, un tad ar kavējuma procentiem un piedzinēja  izdevumiem maksājamā summa var krietni pieaugt. 

Var pārsūdzēt, bet ar pierādījumiem

Ja vienošanās ar pārkāpēju nav iespējama, šo lēmumu iespējams pārsūdzēt, sūdzībā norādot visus iespējamos datus par faktisko automašīnas vadītāju, taču tādā gadījumā būs vajadzīgi arī pierādījumi.

Par tādiem uzskatāms tikai jebkurš abpusēji parakstīts dokuments, kurā fiksēts, ka automašīna bijusi pārkāpēja rīcībā – nomas līgums vai kaut vai vainīgā pašrocīgi parakstīts paskaidrojums. Ja tāda pierādījuma nav, sodu tomēr nāksies maksāt pašam īpašniekam.

Otra situācija var izveidoties gadījumā, ja automašīnas vadītājs nesamaksā par izmantoto maksas stāvvietu. Arī te stāvvietas apsaimniekotājs tikai fiksēs transporta līdzekļa numuru un uzaicinājumu samaksāt sodu saņems īpašnieks.

Ivaram tomēr bija jāmēģina panākt, lai dēls pats samaksā naudassodu, bet, kā noprotams, tas nav noticis. Lai nākotnē izvairītos no šādas situācijas, būtu jāparaksta vienošanās par automašīnas turētāju. Ja arī tas nav iespējams un visi mēģinājumi sakārtot attiecības tiek ignorēti, īpašnieks var noņemt auto no uzskaites vai rīkoties vēl kardinālāk – vērsties ar iesniegumu policijā par automašīnas nozagšanu.

Cik liela ir tiesu izpildītāja daļa

Uzsākot parāda piedziņu, tiesu izpildītājam ir tiesības paņemt pilnīgi visu parādnieka bankas kontā esošo naudu, tāpēc, pirms šāda piedziņa tiek uzsākta, būtu vēlams parūpēties, lai paliek nauda ikdienas tēriņiem.

Nevajadzētu bažīties, ka tiesu izpildītājs uzreiz ķersies pie nekustamajiem īpašumiem, jo likums nosaka, ka to drīkst darīt tikai tad, ja “ar citiem līdzekļiem tiesu izpildītājs saprātīgā termiņā nevar iegūt no parādnieka pietiekami daudz naudas, lai segtu parādu”. Tiesa gan, ir bijuši gadījumi, kad negodīgi tiesu izpildītāji šo likuma prasību ignorējuši.

Arī attiecībā uz parādnieka ienākumiem – darba algu vai pensiju – likumā ir noteikti vairāki ierobežojumi. Ja tiesu izpildītājs izpilda piedziņu administratīvā pārkāpuma lietā vai konkrētā krimināllietā noteiktas kompensācijas piedziņā, tad atvelk no ienākumiem 50%, bet atstājot parādniekam pusi no valstī noteiktās minimālās algas, tātad 250 eiro.

Ja tiek piedzīti citi parādi, tostarp kredīti, tad viena parāda gadījumā var piedzīt mēnesī 30%, bet vairāku parādu gadījumā 50% no ienākumiem, bet tādā gadījumā parādniekam ir jāsaglabā līdzekļi minimālās algas apmērā – 500 eiro.

Uzturlīdzekļu parāda gadījumā parādniekam tiek saglabāta puse no minimālās algas (250 eiro), bet visa pārējā alga tiek ieturēta neatkarīgi no tās lieluma.

Papildus minētajiem līdzekļiem parādniekam ir atstājami arī naudas līdzekļi par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, kas vienādi ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu – 64 eiro par katru bērnu.

Līdz ar to aprakstītajā gadījumā tiesu izpildītājs ir rīkojies atbilstoši likumam.