Nozares pārstāvji: pandēmijas ietekmē vidusskolēnu zināšanas krasi pasliktinājušās - nav īstais brīdis paaugstināt tiem prasības
Pretrunīgi tiek vērtēts Jaunās konservatīvās partijas biedres, izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces ierosinājums no pašreizējiem pieciem līdz 20 procentiem paaugstināt latiņu, kas jāsasniedz vidusskolu noslēdzošajos centralizētajos eksāmenos, lai saņemtu dokumentu par vidējās izglītības iegūšanu. Kāpēc šāds ierosinājumus tapis un ko tas varētu mainīt?
Ideja par 20 procentiem pareizu atbilžu centralizētajos vidusskolu noslēdzošajos eksāmenos kā par zemāko slieksni, kas jāsasniedz, lai varētu uzskatīt, ka apgūts vajadzīgo zināšanu minimums, nav jauna. Būtībā tā jau darbojās ne tik senā pagātnē - līdz 2012. gadam. “Skolēni kārtoja centralizētos eksāmenus, un viņu rezultāti tika izteikti sešos līmeņos. Pēdējais - F līmenis - skaitījās, ka ir skolu pabeidzis, eksāmenu nokārtojis, bet diemžēl viņam bija nogriezti turpmākie ceļi iestāties augstskola. Šo F līmeni varēja iegūt, ja bija - kā kurā mācību priekšmetā, bet tie bija gandrīz 20 procenti katrā mācību priekšmetā,” ReTV saka Kaspars Špūle, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs.
Pēc 2012. gada tika ieviests precīzāks mērījums procentos. Tas bija būtiski, vidusskolu absolventiem pretendējot uz studiju budžeta vietām augstskolās. Tad tika pieņemts lēmums, ka zemākais sekmības rādītājs ir pieci procenti. Kaspars Špūle stāsta - pirmajos gados nebija daudz skolēnu, kas nespēja šo slieksni pārvarēt. Pa visām vidusskolām kopā - ap simtu, taču ar laiku šis skaitlis arvien progresēja. 2021. gadā centralizēto eksāmenu nevarēja nokārtot kopumā 657 skolēni, no kuriem lielākā daļa - 585 - bija izkrituši matemātikā. Tas nozīmē, ka šie skolēni attiecīgā priekšmeta eksāmenā nebija spējuši iegūt četrus punktus no 88. “Tas tiešām nav nekas - šie četri punkti. Latviešu valodas eksāmenā, ja skolēns uzrakstītu četrus vārdus, kas ir piedāvāti uzdevumā, pareizā formā, viņš jau būtu nokārtojis eksāmenu. Bet latviešu valodā mēs saņemam arī tukšas lapas, kad skolēnam ir jāatbild uz jautājumu par tekstu. Citiem vārdiem, ir jāizlasa teksts un jāatbild uz jautājumu par tekstu,” ReTV pauž Kaspars Špūle.
Pēc ierēdņa teiktā, arī matemātikas eksāmena sekmīgai nokārtošanai pietiktu ar elementārām zināšanām, piemēram, reizrēķina prasmi, izvilkt kvadrātsakni, spēju aprēķināt laukumu vai perimetru. Matemātikas skolotāja Aleksandra Vorobjova praksē bijis viens gadījums, kad skolēns vajadzīgos četrus punktus nav spējis iegūt. “12. klase tomēr ir tāds brīdis, kad daudzi skolēni izdomā, ka viņi jau ir pieauguši. Ļoti par ātru. Tiklīdz ir 18 gadi, pat pirms tam. Tai konkrētajai meitenei bija tā, ka viņa tagad grib kārtot autotiesības un visu ko pēc kārtas, un tad beigās ir tā, ka tev atnāk kaut kāds pilnīgi svešs cilvēks, kuru tu būtībā neesi redzējis gadu, un tev pasaka, ka tas ir tavs skolēns, kurš nav kaut ko tur dabūjis! Es domāju, ka mans skolēns ir tas, kurš ir sēdējis visās stundās un visās konsultācijās,” ReTV saka matemātikas skolotājs Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā un privātskolā “Patnis” Aleksandrs Vorobjovs.
Ja skolēns piecu procentu barjeru nepārvar, tad eksāmenu iespējams pārlikt pēc gada. Cik daudzi no izkritušajiem to patiešām izdara, bet cik daudziem vidējā izglītība tā arī paliek formāli nepabeigta, nav zināms, taču konstatēts, ka lielākais šādu skolēnu skaits ir profesionālās izglītības kompetences centru audzēkņi. Tas nozares pārstāvjus vedina domāt, ka pirms vienkāršas piecu procentu paaugstināšanas līdz 20 procentiem profesionāļiem vajadzētu diskutēt par diferencētu noslēguma eksāmenu ieviešanu dažādās vidusskolās.
Kurators programmā “Iespējamā misija”, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas metodiķis Edgars Plētiens: “Profesionālās izglītības iestādē šis eksāmens ir varbūt pamatlīmenī, attiecīgi vidējās izglītības iestādē – iespējams, optimālā līmenī. Ja mēs runājam par ģimnāzijām, piemēram, eksakto novirzienu jauniešiem, kuri specifiski izvēlas šo novirzienu, tad viņu izvēle ir kārtot. Tas pašlaik ir optimālā vai augstākā līmenī. Citādi sanāk, ka mēs tos profesionālās izglītības jauniešus kaut kādā ziņā spīdzinām ar to eksāmenu.”
Šis viedoklis daļēji sasaucas ar sabiedrībā izplatīto nostāju, kas plaši atspoguļojas ierakstos sociālās saziņas platformās: ja vidusskolēnam savu mūžu nevajadzēs zināšanas, piemēram, matemātikā, jo viņš ir talantīgs citā jomā, zemais piecu procentu slieksnis viņam ļauj izkļūt no vidusskolas, bet netraucē studēt tālāk izraudzītajā nozarē. Izglītības un zinātnes ministre gan tam nepiekrīt. “Mūsdienās, kad darba tirgus nepārtraukti mainās un rodas aizvien jaunas profesijas, par kurām šodien pat nenojaušam, kā arī nepieciešamās prasmes un zināšanas kļūst aizvien starpdisciplinārākas, karjeras izaugsme var nebūt saistīta tikai ar pirmo augstāko izglītību. Mainās darba tirgus, mainās arī paša cilvēka intereses, un tieši pamatprasmju un pamatzināšanu pārvaldīšana palīdz pielāgoties un būt konkurētspējīgam,” norāda Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre.
Kaut gan Rīgas Rīnūžu vidusskolas vēsturē nav bijis neviena gadījuma, kad kāds nebūtu spējis nokārtot centralizētos eksāmenus, šīs iestādes vadītājs Deniss Kļukins uzskata - minimālā sliekšņa paaugstināšana neko būtiski nemainīs, jo jau tagad ir milzīga atšķirība zināšanu līmenī tiem skolēniem, kuri sasniedz 20 procentus, un tiem, kuriem ir 60, 70 vai pat 90 procenti. Viņš akcentē vēl kādu risku, ar ko, viņaprāt, saistās minimālo piecu procentu paaugstināšana. “Uzskatu, ka ar to, ka šo latiņu paceļ līdz 20 procentiem, tas vienkārši ir valsts politikas turpinājums, lai ierobežotu piekļuvi pie vidējās izglītības, teiksim tā, maznodrošinātiem bērniem, jo faktiski izkritīs tie, kam tik un tā ir kaut kādas grūtības apgūt materiālu vairāk nekā uz pusi, bet viņi uzskata vidējās izglītības apguvi kā iespēju, kaut kādu sociālo liftu priekš sevis. Jo tie bērni, kam sociāli viss ir kārtībā, viņu rezultāti ir virs 40, virs 50 procentiem.”
Arī sabiedrības saziņas vietnēs internetā izskan doma, ka kritēriju paaugstināšana elitārās vidusskolas padarīs vēl elitārākas, centienus pēc iespējas savlaicīgāk atsijāt vājākos skolēnus - vēl izteiktākus. Vēl kāda problēma, ko akcentē nozares pārstāvji, - pandēmijas ietekmē vidusskolēnu zināšanas krasi pasliktinājušās, tāpēc nav īstais brīdis paaugstināt prasības to novērtējumam - pat tad, ja to paredzēts izdarīt pakāpeniski trīs gadu laikā.
Jāpiebilst, ka jautājums par piecu procentu barjeras celšanu vidusskolu beidzējiem kļuvis aktuāls vienlaikus ar Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem mainīt skolēnu vērtēšanas sistēmu kopumā, to padarot maksimāli vienlīdzīgu un taisnīgu un orientētu uz to, lai izceltu katra konkrētā skolēna progresu.
