Cēsīs atklātas piemiņas plāksnes Padomju represijās cietušajiem. FOTO
Trešdien, 17.jūnijā, Latvijas Republikas okupācijas dienā, Pils ielā 12, Cēsīs, tika atklātas vairākas piemiņas plāksnes Padomju represijās cietušajiem bijušā Cēsu apriņķa iedzīvotājiem. Spilgti melnajās plāksnēs ar koši baltiem burtiem ierakstīti 643 vārdi un uzvārdi cilvēkiem, kuri līdz nāvei nomocīti ceļā uz Sibīriju, izsūtījumā, vai esot meža brāļu gaitās. Sienas tapšanas iniciatori ir Pēteris Ozols un Alvis Jansons no Latvijas Politiski represēto apvienības Cēsu biedrības. Mākslinieka Daiņa Andersona veidotās plāksnes plešas 15 metru garumā, un starp uzvārdiem ievietota arī bijušā apriņķa karte, ilustrējot no represijām bojāgājušo skaitu katrā pagastā.
Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) Cēsu biedrības priekšsēdētājas vietnieks Pēteris Ozols neslēpa saviļņojumu, atklājot plāksnes un iepazīstinot ar trīs gadus ilgo darbu, kas ieguldīts to tapšanā un ieskicējot dažādos likteņstāstus – gan mežabrāļu, gan mazu bērnu, gan vienkārši miermīlīgu iedzīvotāju gaitas Padomju represiju zobratos. “Piemiņa ir jāsaglabā,” uzsvēra Ozols, akcentējot šādas vietas nepieciešamību, lai tautas atmiņa nebūtu tikai grāmatās. Arī plākšņu fiziskās atrašanās vieta, bijušās milicijas pagalmā, esot zīmīga, jo daudzi represētie aizvadījuši laiku arī pašreizējo garāžu vietā savulaik esošajās kamerās.
Ozols pauda cerību attīstīt šo vietu kā izglītojošu kompleksu, kurā gan ar interaktīvām ekspozīcijām, gan plašu informācijas kopumu dažādās valodās iespējams gūt priekšstatu par tā laika notikumiem. Viņš arī norādīja uz gatavību turpināt iesākto darbu un kopt vēsturi, ievācot papildus materiālus un datus.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs akcentēja piemiņas vietas nozīmi kā atgādinājumu vēsturiskajām netaisnībām un pauda cerību, ka Cēsu un Latvijas iedzīvotājiem nekad vairs nebūs jāpiedzīvo tās šausmas, kas plosīja dzīves, ģimenes un valsti pagājušā gadsimta 40.gados.
LPRA valdes priekšsēdētājs Gunārs Resnais un LPRA Cēsu biedrības priekšsēdētāja Dace Jurciņa patiecās Pēterim Ozolam, Alvim Jansonam un Jānim Rozenbergam par ieguldījumu sienas tapšanā, uzsverot sadarbības ar pašvaldību nozīmi, veidojot vietu, kas neesot ne reklāma, ne afiša Latvijas ciešanām, bet neuzbāzīgā veidā aicina aizdomāties par tautas vēsturi.
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins Pētera Ozola ideju par šādu vietu nosauca par apbrīnojamu un aizkustinošu darbu, savukārt partijas “No sirds Latvijai” pārstāvis Valdis Lauskis to nodēvēja par ļoti personīgu ansambli, kas vajadzīgs gan pilsētai, gan novadam, gan valstij.
Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis atgādināja par aizvesto un partizānu ikdienu un sapņiem pēc brīvestības un Pateicās Pēterim Ozolam un viņa komandai, bet Cēsu novada domes deputāts Māris Niklass plāksnes nosauca par vēstures lieciniekiem un pateicās citām bijušā Cēsu apriņķa pašvaldībām par atbalstu to tapšanā.
Plākšņu ansambļa izmaksas ir 4328 eiro.
Cēsīs atklātas piemiņas plāksnes Padomju represijās cietušajiem
Regīna Zommere / Publicitātes foto
