10 jautājumi Edgaram Tavaram

1. Par ko sapņojāt bērnībā?
Viens no maniem lielākajiem sapņiem bija vieglatlētika. Ar šo sporta veidu saistīju savu nākamo dzīvi. Dažus savus bērnības gadus dzīvoju laukos un daudz laika pavadīju viens, vienatnē arī skrēju krosiņu. Lai nejustos vientuļš, iedomājos, ka kopā ar mani skrien komanda. Tieši sports vislabāk parādīja, ka tikai ar smagu rutīnas darbu un sviedriem ir iespējams sasniegt rezultātu.

2. Vai jums ir kāds atmiņu stāsts no bērnības, kas uzreiz ataust atmiņā?
Spilgti atmiņā palicis kāds stipri sniegots ziemas rīts laukos, kur divatā ar mammu dzīvojām 90. gadu sākumā. Mamma tajā rītā veda mani uz skolu ar mūsu veco zaporožecu. Auksts, sniegots, mašīnas logi nekādi nevar atkust, un es jūtu, ka auto sāk slīdēt, un mēs līgani ieslīdam grāvī. Man pārsteigums, bet mātei satraukums, jo skolu kavēt nedrīkst. Tā mēs pa otru pusi zapiņam izlīdām laukā un tālāk devāmies kājām. Uz skolu paspējām, un arī zapiņu vakarā izvilka. Bērnību bieži atceros. Zināma nostalģija par to burvīgo laiku.

3. Kas jūs joprojām spēj pārsteigt?
Mani spēj pārsteigt tas, cik bieži mani joprojām ir iespējams pārsteigt.

4. Kas jūs visvairāk saista Saeimas deputāta ikdienā?
Ciešā saikne ar cilvēkiem un iespēja palīdzēt. Katru dienu tiekos, runāju, iedziļinos. Cilvēku likteņos, sāpēs un priekos, problēmās un uzvarās. Iespēju robežās cenšos doties uz reģioniem, lai nezaudētu saikni ar realitāti. Šī ir viena no politiķu galvenajām problēmām: jo dziļāk politikā, jo tālāk no “zemes”. Un diemžēl ikdienā es redzu, kā tas notiek ar citiem. Man ir svarīgi ne tikai diskutēt un uzklausīt dažādus viedokļus, bet galvenais – spēt sadzirdēt, kas cilvēkus satrauc. Lūk, šo sadzirdēšanas prasmi nemitīgi sevī attīstu. Politiķim tas ir kritiski svarīgi – nevis klausīties, bet dzirdēt un burtiski sajust noskaņojumu sabiedrībā, cilvēku sāpi, spēt uz to reaģēt un pieņemt atbilstošus lēmumus.

5. 2018. gada Saeimas vēlēšanas bija sāpīga pieredze. Kādi ir galvenie secinājumi?
Toreiz no 21 mandātu vietas izdevās saglabāt tikai 11.Neslēpšu, man tas bija ļoti nepatīkams brīdis. Taču, kā jau esmu teicu iepriekš, šī bija dārga mācība, no kuras esmu izdarījis vairākus nozīmīgus secinājumus. Galvenais –lepnība ir kā inde, kas var iznīcināt visvarenākos. Kā redzam, politiskās kapsētas ir pilnas ar vareniem kapu pieminekļiem. Visi biji vareni reformatori, labo pārmaiņu solītāji. Un no viņiem ir jāmācās, kā nevajag darīt. Būtiski, ja redzam, ka kāds savā amatā “nevelk”, tad, lai kāds būtu amats, cilvēks ir jāmaina. Vāji cilvēki nespēs uzcelt stipru valsti.

6. Šābrīža lielākais izaicinājums?
Es vēlos, lai mēs visi pēc iespējas ātrāk atgrieztos normālā dzīvē. Protams, saprotu, ka tā kā agrāk vairs nebūs nekad, bet tikai mūsu pašu spēkos ir panākt “normālības” atgriešanos. Ar to es domāju laiku, kad sabiedrībā atkal iestāsies zināms līdzsvars, un šis posms, kad tā tiek sašķelta divās savstarpēji karojošās nometnēs, paliks vēsturē.
Jā, es vēlos, lai mūsu partija gūtu panākumus nākamajās Saeimas vēlēšanās. Un šobrīd, ar šodienas skatījumu un no šā brīža pozīcijām raugoties, esmu sapratis, ka kritiens 2018. gadā bija viena no vērtīgākajām pieredzēm partijas vēsturē. Nav kauns kļūdīties, kauns ir izlikties šīs kļūdas neredzam un nelabot tās. Tāpēc tagad mans mērķis ir uzvarēt 14. Saeimas vēlēšanās, lai valstī atgrieztu saprātīgu dzīvi.

7. Kā pavadāt brīvo laiku?
Skrienu. Nesanāk vairs tik bieži, kā gribētos, bet laiku pa laikam skrienu. Kādreiz biju ļoti priecīgs, kad manam rīta vai pēcpusdienas skrējienam pievienojās sieva, tagad esmu priecīgs, ja man atrodas laiks pievienoties viņai. Patiesībā šajā saspringtajā laikā šis ir gandrīz vienīgais vaļasprieks, ko atļaujos. Visus skolas gadus un arī vēlāk cītīgi trenējos vieglatlētikā, līdz ar to šo sporta veidu joprojām uzskatu par vislabāko fiziskās formas uzturēšanai un galvas izvēdināšanai.

8. Vai ir kāds ēdiens, no kura nespējat atteikties?
Mammas gatavotais rasols. Tā ir garša, kas man asociējas ar bērnību, ģimeni.

9. Kādu mūziku klausāties ikdienā?
Mana ikdiena ir tik saspringta, ka visbiežāk, braucot auto, klausos klusumu. Burtiski izbaudu laiku, kad varu palikt viens, sakārtot domas un saplānot dienu. Taču mūzikā man patīk dažādība, un tās izvēlē daudz atkarīgs no konkrētā brīža noskaņojuma un situācijas. Varu klausīties visu latvisko – no estrādes mūzikas līdz kora dziesmām. Man tuva ir arī Borisa Grebenščikova mūzika un Frenka Sinatras izpildītās dziesmas.

10. Ja jūs varētu ieteikt tikai vienu vietu, kurp doties un ko apskatīt Latvijā, kura tā būtu?
Latvija ir tik dažāda un aizraujoša! Ja man būtu jānosauc konkrēta vieta, ko apskatīt Latvijā, es noteikti ieteiktu doties uz vienu bioloģisko saimniecību Gulbenes novadā, kur esmu piedzīvojis maģisku pirts rituālu. Saimniecība atrodas dziļi laukos. Un tur burtiski aiz rokas izved cauri pirts rituāla visiem posmiem, ieskaitot arī ieniršanu aukstā dīķī. Var izbaudīt riktīgu lidojuma sajūtu! Vakariņas un brokastis gatavotas no pašu audzētiem produktiem… Zinu, ka Latvijā ir vairākas līdzīgas vietas, bet konkrētā saimniecība man asociējas ar patiesi spēcīgu vietu, no kuras aizbraucot sirds nedaudz smeldz, jo jau ilgojies atgriezties.