Siguldieši nepiekāpjas ministrijas iebildēm par "kapu sportu"
Tieši puse Siguldas novada iedzīvotāju uzskata, ka pašvaldības noteikumos par kārtību kapsētās jābūt ierakstītam aizliegumam tajās sportot. Savukārt 48% siguldiešu to uzskata par tik pašsaprotamu lietu, ka neredz pamatojumu to ietvert īpašos dokumentos. Neskatoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildēm, pašvaldība noteikumos plāno atstāt punktu par liegumu sportot “mūža mājās”.
Jauns.lv jau rakstīja, ka plašu sabiedrības rezonansi ieguva VARAM un Siguldas novada domes atšķirīgais viedoklis par vietvaras vēlēšanos novada Kapsētu uzturēšanas un lietošanas noteikumos ietvert aizliegumu tajās sportot. VARAM norādīja, ka tas nav vēlams, jo tādējādi tikšot “pazemināta kapsētas nozīmība Latvijas kultūrtelpā”: “Ministrijas ieskatā būtu juridiski korektāk precīzi norādīt, kādiem mērķiem un darbībām kapi drīkst tikt izmantoti. Ministrija ieteica šo aizliegumu neminēt konkrētā normatīvā akta ietvaros, bet risināt brīdī, kad tiek skaņoti sporta pasākumi pašvaldībā.”
Savukārt pašvaldība, ņemot vērā, ka bija novēroti gadījumi, kad sporta pasākumu laikā kapsētām cauri skrēja un pāri kapu kopiņām lēkāja nomaldījušies sportisti, šo punktu bez problēmām noteikumos bija ierakstījusi jau 2019. gadā un pērnā gada nogalē to aizsūtīja ministrijai pārskaņošanai.
Šoreiz pašvaldība saņēma VARAM iebildes par “kapu sportu” un bija neizpratnē, kas šo pāris gadu laikā ir mainījies uzstādījumos par kapsētu nozīmību Latvijas kultūrtelpā. Tādēļ vietvara rīkoja novadnieku aptauju, kurā uz jautājumu “Vai atbalstāt sporta nodarbību (sportošanas) aizliegumu novada kapsētu teritorijās?” bija jāizvēlas viens no diviem variantiem – “Jā” vai “Nē”. Nu aptauja noslēgusies un pašvaldība paziņojusi, ka tā “neplāno atļaut sporta nodarbību norisi kapsētu teritorijā”:
“Pašvaldība ir apkopojusi aptaujas rezultātus un informē, ka 50% respondentu atbalsta sportošanas aizliegumu kapsētās, savukārt 48% uzskata to kā pašsaprotamu un norāda, ka šādai normai nevajadzētu būt iekļautai pašvaldības saistošajos noteikumos. 2% respondentu nenorādīja konkrētu atbildi.
Pašvaldības atbildīgie speciālisti ir iepazinušies ar iedzīvotāju atbildēm un viedokļiem, tie rūpīgi izpētīti un sociālo tīklu vietnēs sniegti arī papildu skaidrojumi, ka aizliegums attiecināms uz kapsētu iekšējā tīkla celiņiem gar kapu kopiņām, ne uz stāvlaukumiem vai koplietošanas/publiski pieejamām tūrisma takām (gājēju-tūristu ceļiem, kas, piemēram, Siguldas pilsētas kapsētā ved gar Kropotkinu dzimtas kapiem, gar Gaujas senieleju uz Paradīzes kalnu vai Inčukalna pagasta kapsētai blakus esošo uzkalniņu, no kura bērni ziemā brauc ar ragaviņām un tamlīdzīgi).”
VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Jentkus Jauns.lv norādīja, ka šai gadījumā “attiecīgi pašvaldība pēc saviem ieskatiem var ņemt vai neņemt vērā ministrijas priekšlikumus”. Tāpat ministrijā arī norādīja, ka tā neplāno vērsties pie citām Latvijas pašvaldībām, kuras savos kapsētu noteikumos ierakstījušas aizliegumu sportot, lai tos “precizētu”.
Izpētot kapsētu lietošanas noteikumus, Jauns.lv konstatēja, ka pārsvarā sportošanas aizliegumu kapsētās noteikušas vienīgi tās pašvaldības, kurās aiz lielāko kapu žoga uzreiz atrodas aktīvās atpūtas zonas – pludmales, slēpošanas trases, dabas takas, stadioni… Pēc visa spriežot, vietējie ir manījuši, ka kāds kapsētā, iespējams, ieskrien vai ieslēpo, un tādēļ noteica aizliegumu kapos sportot vai slēpot. Šāds aizliegums bija vai joprojām ir spēkā Ogrē, Carnikavā, Jūrmalā, Jēkabpilī un citviet.
Par šo noteikumu neievērošanu labākajā gadījumā draud brīdinājums vai sliktākajā - naudas sods līdz 50 eiro, Ogrē gan iespējamais sods ir noteikts daudzkārt lielāks – fiziskajai personai līdz 340 eiro. Tomēr līdz šim gan nav dzirdēts, ka kādam būtu piemērots naudas sods par sportošanu kapsētā.
