Ne pazīt vairs! Atjaunotas Ērģemes pilsdrupu arheoloģiskās dzelzs senlietas. FOTO

Deviņi no 2018. un 2019. gadā atrastajiem priekšmetiem bija deguši, deformēti un klāti ar biezu korozijas kārtu, kurā iejauktas smiltis, būvgruži un sadzīves netīrumi. Zem korozijas kārtas vairākas senlietas bija grūti identificējamas. Tādā stāvoklī priekšmeti nebija nedz droši uzglabājami krājumā, nedz eksponējami. Neveicot restaurāciju, tuvākajā laikā tie varētu iet bojā.
 
Tādēļ pērn muzejs sagatavoja un iesniedza Valsts Kultūrkapitāla fondam projektu “Ērģemes viduslaiku pils arheoloģisko senlietu pieejamības nodrošināšana”. Projekta ietvaros ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja restauratore Rasma Lezdiņa senlietas restaurēja, informē Valkas novadpētniecības muzeja galvenā krājuma glabātāja Aija Priedīte. Fotogrāfs Jānis Puķītis piedāvā ielūkoties restaurētajos priekšmetos pirms un pēc to restaurācijas.

Visai iespaidīgās 14.-16. gadsimtā celtās Ērģemes Livonijas ordeņa pils drupas ar apaļu stūra torni četru stāvu augstumā ir valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas piemineklis. Pirmo reizi rakstos pils minēta 1323. gada maijā. Tā iesākta celt ap 1320. gadu pēc Livonijas ordeņa mestra Gerharda fon Jockes rīkojuma, par ko liecina jaunākā Livonijas hronika, ka Ērģemes pilī slēgts miera līgums starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju.
 
Pils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas. Pils ārējais mūris veido regulāru četrstūri, kuras katra mala bijusi 70 metru gara. Tā ir konventa tipa pils ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Pilij apkārt bija grāvji, kas pildīti ar ūdeni, bet priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts.
 
Ērģemes pils bija Cēsu komturejas palīgpils, ko izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni, vēsta Valkas novada tūrisma ceļveži.

15. gadsimtā pils esot krietni pārbūvēta. 1575. gadā Ērģemi ieņēma Livonijas hercogs Magnuss, kurš 1578. gadā pili atdeva poļiem. 1621. gadā Ērģemi iekaroja Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs un 1625. gadā to izlēņoja ģenerālmajoram de la Barrem, kura dzimtai pils piederēja līdz 1795. gadam. 1658. gadā pili atkal ieņēma poļi. 1671. gadā Ērģemes pilī izcēlās ugunsgrēks, un nav ziņu, ka pils pēc tam tiktu apdzīvota.
 
Pili nopostīja Lielā Ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.) pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada 19. jūlijā, kad to uzspridzināja zviedru karavīri. Pastāv leģenda, ka pēc šīs kaujas zviedru karavīri pilī paslēpuši armijas kara kasi.
 
1986. gadā pilsdrupās tika veikti konservācijas darbi ziemeļu sienai. Ap pilsdrupām atrodas sens parks ar daudzām Vācijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm. Parkā izbūvētas koka laipas, kā arī atpūtas vieta ar galdiem un krēsliem. No Ērģemes pilsdrupām, dodoties pa izbūvēto koka laipu, var aiziet līdz Ērģemes baznīcas drupām.
 
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzfinansētā projekta „Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros pērn tika pabeigti Ērģemes pilsdrupu Ziemeļu torņa atjaunošanas darbi. Tam ir izbūvēta jauna jumta konstrukcija un dakstiņu jumts, iebūvētas jaunas galvenās ieejas durvis, kā arī izbūvēta grīda 4. stāvā un uzstādīta zibensaizsardzība.