Kariņš: Krievijas karš ar NATO valstīm ir teju neiedomājams

Vērtējot ASV un Krievijas sarunas, premjers akcentēja, ka pirmais pozitīvais rezultāts ir tas, ka sarunas ir notikušas. Šajās sarunās ASV nostādne ir, ka NATO valstis turas kopā, taču vienlaikus skaidri redzama agresīva Krievijas retorika, skaidroja Kariņš.

"Labā ziņa ir, ka rietumu pasaule viengabalaini turas kopā, kas mums ir ļoti laba ziņa," vērtēja valdības vadītājs.

Viņš pauda, ka Krievija nevarēs diktēt NATO to, kādām valstīm būtu vai nebūtu jābūt tās sastāvā, kā arī to, kur NATO drīkst izvietot karaspēku.

Jautāts, kāds varētu būt ļaunākais esošās ģeopolitiskās nestabilitātes iznākums, Kariņš atzina, ka ļaunākais scenārijs ir karš. "Ja karš būs, tad NATO ir gatavs," uzvēra Kariņš, vienlaikus uzsverot, ka Krievijas karš ar NATO valstīm ir teju neiedomājams, jo tas būtu ļoti plašs pasaules karš.

Kā ziņots, Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja līdz 1997. gada 27. maijam, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Šonedēļ Rietumi un Krievija sāka sarunas par spriedzi, kas izveidojusies ap Ukrainu, Kijevai un Rietumiem bažījoties, ka Krievija varētu uzbrukt Ukrainai. Krievijas un ASV pārstāvju sarunas pirmdien Ženēvā ilga vairāk nekā septiņas stundas. Sarunās nekāds progress netika panākts, bet to noslēgumā abas puses piekrita sarunas turpināt.