Videokameras mani novēro visu dienu, jūtos neomulīgi
"Strādāju nelielā darbnīcā, remontēju datorus, esmu vienīgais darbinieks. Darbnīcā ir uzstādīta videokamera, kas novēro visu nelielo telpu – ieeju, klientu zonu un manu darba vietu. Kamera ir ieslēgta visu laiku, un es jūtos neomulīgi, jo mani novēro deviņas stundas, no pulksten 10 līdz 19, arī tad, kad ēdu pusdienas. Man it kā pienākas stundu ilgs pusdienas pārtraukums, taču darbnīcu aizslēgt nedrīkstu, ēdu turpat uz vietas, kad nav apmeklētāju. Vienīgie brīži, kad mani nenovēro, ir tualetes apmeklējums... Vai darbinieku drīkst novērot visu laiku, vai tas neaizskar viņa privātumu?" jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs rīdzinieks Andris.
Valsts darba inspekcijā paskaidroja, ka darba vietā drīkst uzstādīt novērošanas kameras, lai novērstu darba riskus, piemēram, saindēšanos, elektrotraumas, mehāniskas vai citas traumas, piemēram, noliktavās un kokzāģētavās. Kameras uzstāda arī veikalos pie kasēm, lai novērstu laupīšanas uzbrukumu kasierim.
Jāvērtē riski darba vidē
Darba aizsardzības likums paredz, ka reizi gadā katrā uzņēmumā jāveic darba vides risku novērtējums. “Ja šajā novērtējumā ir konstatēts, ka darba vietā pastāv riski, tad novērošanas kameru uzstādīšana ir pamatota un mums iebildumu nebūs,” atbild Valsts darba inspekcijā.
Riski tiek novērtēti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 8. pantu un Ministru kabineta 2006. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība.
Darba vides risku novērtēšana jāveic katram darbības veidam, arī, ja tādu šķietami nav. Piemēram, grāmatvedei, kura strādā ar datoru un dokumentiem, darba vides risku novērtējums aizņem desmit lappuses. Lai ik gadu sagatavotu šo papīru kalnu, uzņēmēji pat spiesti algot specializētas firmas.
Novērošanas lauku vajadzētu samazināt
Datu valsts inspekcijā uzskata, ka novērošana darbnīcā ir pārmērīga. “Jājautā, kādam mērķim ir uzstādīta kamera? To var uzlikt pie ieejas, drošībai pret zādzībām un ielaušanos,” norāda inspekcijā.
Kādi darba riski var būt darbnīcā, kur meistars labo datorus, kuri tobrīd ir atslēgti no elektriskās strāvas? Un, ja arī notiks kāds nelaimes gadījums, pie novērošanas kameras sēdošais sargs nevarēs darbinieku tajā brīdī izglābt, nepaspēs nekavējoties atskriet un sniegt palīdzību.
Varbūt kamera ir uzstādīta, lai kontrolētu, vai meistars neizpilda kreisos pasūtījumus? “Tādam nolūkam videonovērošana nav paredzēta, šie jautājumi jārisina citādāk,” saka Datu valsts inspekcijā.
Leģitīmam mērķim
Darba devējiem ir tiesības darba vietā uzstādīt videokameras un izmantot videonovērošanu, ja tā kalpo leģitīmam mērķim. Tāds mērķis var būt, piemēram, bērnu aizsardzība bērnudārzā vai skolā un darba devēja īpašuma aizsardzība pret potenciālām zādzībām. Tomēr videokameras nedrīkst uzstādīt darbinieku kabinetos un īpaši privāta rakstura telpās, piemēram, tualetēs. Kameru izvietojumam jābūt ierobežotam, ar to palīdzību var kontrolēt ieejas, izejas, gaiteņus un citas līdzīgas zonas.
Darba aizsardzības likumā tiešā veidā nav paredzēta videonovērošana. 8. pantā teikts, ka darba devējs novērtē darba vides risku, konstatē darba vides faktorus, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, un nosaka, kādi darba aizsardzības pasākumi (piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšana, obligāto veselības pārbaužu veikšana, nodarbināto apmācība, darba aprīkojuma nomaiņa) ir nepieciešami, lai novērstu vai mazinātu šo risku.
Kādi ir ieteikumi
Datu valsts inspekcijas sagatavotajos ieteikumos Personas datu aizsardzība darba vietās paskaidrots, kas jāievēro, ierīkojot videonovērošanu.
“Videonovērošanas ierīces var būt uzstādītas pie ēku ieejām un izejām, drošības izejām un personu pārvietošanās ceļiem. To videonovērošanas leņķis var aptvert teritorijas jeb zonas, kur tiek glabātas preces vai citas vērtības.
Tās nevar aptvert darbinieku darba vietas, izņemot atsevišķus gadījumus (piemēram, darbinieka darbs saistīts ar finanšu līdzekļiem, bet tad videonovērošanas ierīcei ir jāfilmē kasiera darbs ar finanšu līdzekļiem vai darbs noliktavā, kurā tiek glabātas vērtības un tiek attiecīgi filmēta to pārvietošana).
Videonovērošana ir jāveic, ievērojot samērīgumu. Tās nevar tikt uzstādītas, tikai atsaucoties uz vispārēju argumentu par iespējamiem apdraudējumiem personu dzīvībai, veselībai vai īpašuma aizsardzībai,” teikts šajās vadlīnijās.
Aizliegts ierīces izvietot bez darbinieku informēšanas un izmantot slēptās miniatūrās kameras, ja vien normatīvie akti tieši nepieļauj to izmantošanu.
Tātad šajā gadījumā videonovērošana visā darbnīcas platībā ir nesamērīga. Darbinieks savus iebildumus var izteikt uzņēmuma vadībai un prasīt, lai samazina videokameras novērošanas lauku. Ja tas nepalīdzēs, var vērsties Datu valsts inspekcijā.
Uzziņa
Datu valsts inspekcija konsultācijas fiziskām personām sniedz pa tālruņiem 67686024 un 67686027 no pirmdienas līdz ceturtdienai laikā no 9.00 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 16.00; piektdienās konsultācijas var saņemt līdz 14.00.
Valsts darba inspekcijas konsultatīvie tālruņi: 67186522; 24777997.
