Brieži, kurus gaidām ciemos Ziemassvētkos
Par šī gada Rīgas zoodārza “Ziemas nakts” pasākumu galveno varoni ir kļuvis meža ziemeļbriedis Elmo, kura varenie ragi janvārī tiks izlozēti starp tiem zoodārza draugiem, kas noziedos 20 eiro ziemeļbriežu ķērpju mielastam. Bet Elmo vakariņas katrs var vērot ik vakaru 19.30. Protams, izņemot 24. un 31. decembri, kad zoodārza kases atvērtas vien līdz 14.00, nevis līdz 19.00, kā ik dienu līdz 9. janvārim. Jāteic, ka Ziemassvētku laiks ir vispiemērotākais, lai kopā ar bērniem paviesotos pie īstiem savvaļas ziemeļbriežiem un gūtu pareizu priekšstatu par šiem teju vai leģendārajiem dzīvniekiem.
Ziemeļbrieži jau izsenis kļuvuši par vienu no Ziemassvētku simboliem arī zemēs, kur sniegs ir tāds pat retums, kā tropiskās vētras ziemeļbriežu dzimtajās vietās. Un, kaut ziemeļbrieži visbūtiskāko vietu ieņem Eirāzijas ziemeļu tautu dzīvē, doma, ka visiem tik mīļā Ziemassvētku dāvanu dalītāja Svētā Nikolasa (Santa Klausa) transporta līdzeklis ir astoņu ziemeļbriežu vilktas kamanas, radās Amerikā, līdz ar 1822. gadā klajā nākušo Klementa Klārka Mūra grāmatu, kurā sīki un smalki aprakstītas Svētā Nikolasa gaitas. 1939. gadā Kupidonam, Pērkonam (Donner), Comētai, Dejotājai (Dancer) un pārējiem ragaiņiem, pateicoties reklāmistam Robertam Mejam un viņa meitai Barbarai, pievienojās arī devītais briedis – sarkandegunainais Rūdolfs, kurš nu rāda ceļu uz katru skursteni un katru izrotāto eglīti.
Rīgas zoodārza iemītnieki - ziemeļbrieži
Par šī gada Rīgas zoodārza “Ziemas nakts” pasākumu galveno varoni ir kļuvis meža ziemeļbriedis Elmo, kura varenie ragi janvārī tiks ...
Cik zināms, tad sākotnēji Santa Klauss ar saviem briežiem mitis Ziemeļpolā, taču tad kļuvis apgrūtinoši bērniem izskaidrot, ko tad tajos mūžīgajos ledājos slavenie brieži ēd, un Santa pārcēlies uz Lapzemi, kur pat Ziemassvētkos ziemeļbrieži dziļā sniega var atrast barojošos ķērpjus. Protams, zināma loģika tajā, ka Ziemassvētku Vecīšas kamanas velk tieši ziemeļbrieži, nenoliedzami ir, jo ziemeļu tautas šos dzīvniekus piejaucēja un padarīja par mājdzīvniekiem jau pirms 3000 gadiem.
Savvaļā ziemeļbrieži izplatīti ziemeļu puslodes tundras un mežatundras zonā gan Eirāzijā, gan arī Ziemeļamerikā. Vēl pirms 500 gadiem šo dzīvnieku izplatības areāls sniedzās daudz tālāk uz dienvidiem, nekā šobrīd un arī Latvijā ir atrastas ziemeļbriežu kaulu atliekas.
Ziemeļbrieži ir slaveni ne vien ar spēju pārciest stindzinošu salu un atrast barību dziļā sniegā, bet arī ar milzīgajiem ragiem. Ragi lielāki ir vien Ziemeļamerikas aļņiem, taču tie augumā ir ievērojami lielāki par ziemeļbriežiem. Ziemeļbrieži ir arī vienīgā briežu suga, kurai ragi ir arī vairumam mātīšu. Pie tam, mātītes ragus nomet vasaras sākumā, kad piedzimuši mazuļi, bet tēviņi ap Ziemassvētkiem.
Kopumā ir izdalītas vairākas tundras un meža ziemeļbriežu pasugas. Rīgas zoodārzā aplūkojamie meža ziemeļbrieži pieder pasugai Rangifer tarandus fennicus, kura savvaļā ir nopietni apdraudēta un sastopama vien pāris vietās Somijā un Karēlijā. Ļoti būtisks apdraudējums savvaļas ziemeļbriežiem ir saplūšana ar mājas ziemeļbriežu ganāmpulkiem un sekojošā dabisko instinktu un uzvedības zaudēšana, tāpēc savvaļas ziemeļbriežu apdzīvotās aizsargājamās teritorijas pēc iespējas tiek iežogotas.
Lai koordinētu un uzraudzītu meža ziemeļbriežu vairošanas darbu zoodārzos, ir izveidota šīs sugas vairošanas Eiropas programma (EEP), kurā veiksmīgi iekļaujas arī Rīgas Zooloģiskais dārzs. Tam pierādījums ir tas, ka no četrām mūsu ziemeļbriedenēm trīs te ir dzimušas un izaugušas.
