Elektrības cenu kāpums miljoniem cilvēku: kāds būs risinājums

Visi Latvijas lielie elektroenerģijas piegādātāji to iepērk un vajadzības gadījumā arī pārdod, izmantojot "Nord Pool" biržu, kurā tiek noteiktas konkrētā brīža cenas. Kopš 2020. gada augusta līdz šā gada septembrim šīs cenas piedzīvoja krasu kāpumu – no 8,79 eiro līdz 125,39 eiro par megavatstundu, tātad elektrība kļuva 7,5 reizes dārgāka.

Cenu kāpums ir ievērojams

Vēsturiski augstākais tarifs – 1000 eiro par megavatstundu – sasniegts decembrī. Tomēr to var uzskatīt par sava veida anomāliju, jo tobrīd vienlaikus remontēja četras elektrības ražošanas vienības – divas Igaunijā un pa vienai Latvijā un Lietuvā.

Praktiski cenas ir robežās no 180 līdz 220 eiro un, iestājoties siltākam laikam, kad elektrību sāks ražot mūsu hidroelektrostacijas, kritīsies “pavisam”, mierina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jāatzīmē arī, ka šī biržas cena nav visām valstīm vienāda un atkarībā no atrašanās apgabala var atšķirties pat piecas reizes. Līdztekus tam liels sadārdzinājums skāris arī dabasgāzi, kuras cena šajā gadā piedzīvojusi aptuveni 180% kāpumu, bet tajā pašā laikā tās piegādes no Krievijas trīskārtīgi samazinājušās.

Daudzi eksperti to saista ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku, jo tādā veidā viņš cer atrisināt gāzes vada "Nord Stream 2" ātrāku nodošanu ekspluatācijā. Krievija vēlētos orientēties uz daudzgadīgiem līgumiem ar "Gazprom" par gāzes piegādi, kamēr Eiropas Savienības normatīvi pieprasa gāzes piegādes struktūras atdalīt no tirgošanas, kā tas savulaik izdarīts arī Latvijā.

Krievijai gan ir arī gāzes vads uz Ķīnu, kas gāzi iepērk jebkādos daudzumos un bez kādiem nosacījumiem. Šā paša iemesla dēļ daudzkārt kritusies arī sašķidrinātās gāzes piegāde Eiropai, jo arī tās piegādātāji pārorientējušies uz Āzijas tirgu. Tāpat cenas ietekmē vairāku valstu publiski paustās bažas par iespējamu Krievijas uzbrukumu Ukrainai jau janvārī.

Problēma slēpjas gāzē

Krīze vissmagāk skar tieši valstis, kurās gāzi izmanto elektroenerģijas ražošanai, un arī Latvija ir starp tām – TEC-1 un TEC- 2 daļa saražotās elektroenerģijas daudzumā  ir aptuveni 40 procentu. Pārējo nodrošina hidrospēkstacijas, kas ir atkarīgas no ūdens daudzuma, bet vēja un biomasas apjoms joprojām ir niecīgs. Jāatzīmē gan, ka līdz gāzes tarifu pārskatīšanai 1. jūlijā Latvijas mājsaimniecības saņēma lētāko gāzi visā Eiropas Savienībā.  

Enerģijas avotu sadārdzinājums neizbēgami izraisa patēriņa cenu kāpumu, kas Latvijā gada laikā sasniedzis jau 7,5 procentus.

Elektrības piegādātājs "Elektrum" uzņēmuma mājaslapā skaidro pieaugumu ar vairākiem faktoriem. Cenu palielinājumu diktē pieprasījums, kas pēdējā gada laikā ir pieaudzis vismaz par 6% un turpina augt. Tajā pašā laikā elektroenerģijas ražošana ir samazinājusies – te tiek piesaukti nelabvēlīgi vēja apstākļi Vācijā un Dānijā, nepietiekamais ūdens resursa daudzums Ziemeļvalstīs, emisijas kvotu cenu pieaugums par neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu.

Tiesa gan, pēdējos dažos mēnešos dabas apstākļi ir uzlabojušies, ūdens un vēja saražotās elektroenerģijas daudzums palielinājies, un novembrī  elektrības cena nedaudz samazinājās, Latvijā vidēji nokrītot līdz 106,4 eiro par megavatstundu.

Tomēr 11. decembrī "Nord Pool" dati atkal rādīja, ka Ziemeļu sistēmas cena jau ir 155,8 eiro, un Ziemeļu reģionā visas trīs Baltijas valstis kopā ar Dāniju joprojām ir cenu līderes, pamatīgi apsteidzot Skandināvijas kaimiņus. Biržas cenai gan ir tendence mainīties ne pa dienām, bet pat stundām, un pagaidām cenu līderis ir Francija, kur piedzīvota vidējā elektrības cena pat virs 300 eiro par megavatstundu.

Kā veidojas elektrības cena

Pēc statistikas datiem, Latvijas vidējais elektroenerģijas patēriņš uz vienu mājsaimniecību nepārsniedz 200 kilovatstundu mēnesī, kas nozīmē, ka ar vienu megavatstundu varētu iztikt vismaz piecus mēnešus.

Tomēr elektroenerģijas biržas cena nav vienīgā ikmēneša rēķina sastāvdaļa, jo to veido trīs sastāvdaļas – elektroenerģijas cena, ko piedāvā tirgotājs, maksa par pārvaldes un sadales pakalpojumiem ko nosaka "Sadales tīkls" atkarībā no pieslēguma, un maksa par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm (OIK), ko regulē valsts.

Kopējā maksa par elektrību tiek arī aplikta ar PVN 21% apmērā. Eiropas valstīs, atbalstot iedzīvotājus, sevišķi mazturīgos, ir ieviestas dažādas atlaides un pabalsti. Piemēram, Francijā grasās izmaksāt pa 100 eiro aptuveni sešiem miljoniem trūcīgāko ģimeņu.

Atbalsts Latvijā

Latvijā jau šobrīd atbalstu saņem vairākas iedzīvotāju grupas. No 1. septembra darbojas aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS), automātiski pabalstu elektroenerģijas izmaksu segšanā piešķirot daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem ar invaliditāti un maznodrošinātajām mājsaimniecībām. Ar 1. novembri visām ALDIS grupām atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju palielināts par desmit eiro.

No 1. decembra visi seniori vecumā virs 60 gadiem, kuri ir vakcinējušies pret kovidu, turpmākos piecus mēnešus saņems 20 eiro ikmēneša pabalstu energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai.

Ekonomikas ministrijā nesen notika Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēde kopā ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem. Secināts, ka situācija tautsaimniecības nozarēs ir kritiska un ar steigu jārod risinājumi, kas varētu apturēt pirmās nepieciešamības preču cenu celšanos.

PVN nesamazinās

Valdības koalīcija nav spējusi vienoties par PVN samazināšanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs skaidro, ka tas palīdzēs gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem un rēķini varētu samazināties par 20 procentiem.

Finanšu ministrs Reirs atgādina, ka jau par 65% samazināts OIK maksājums elektrības rēķinos, ieviests pabalsts vakcinētajiem senioriem, palielināts atbalsts citām grupām. Valdība varētu piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam.

Te jāatzīmē, ka jau oktobrī priekšlikumu samazināt PNV līdz 5% elektroenerģijai un dabasgāzei, kā arī to sadales pakalpojumiem Saeimā iesniedza opozīcijas deputāti, taču tas pārliecinoši noraidīts.

Bažas par valsts budžetu

Diskusiju starp koalīcijas partneriem plānots turpināt, taču skaidrs, ka šāds lēmums atstātu lielu ietekmi uz valsts kasi – "Latvenergo" vien pagājušajā gadā dividendēs iemaksāja 127,1 miljonu eiro. Jautājums arī, vai šāds lēmums spēs nobremzēt pārtikas cenas, jo iepriekšējie PVN pazeminājumi īpaši lielu to kritumu neizraisīja.

Komentējot samazināto PVN gāzei, Reirs paudis, ka tas maznodrošinātajiem nedotu nekādu iespaidu – ietekme būtu mazāka par eiro uz mājsaimniecību.

“Parāda apjoms ir pietuvojies mūsu noteiktiem mērķiem. PVN samazinājums faktiski dotu budžeta deficītu,” sacīja Reirs, vienlaikus akcentējot, ka mums jau ir “samērā liels” budžeta deficīts.

Pēc Vitenberga vārdiem, mājsaimniecībās, kurās gāzi tērē virtuvē, izmaksas ļoti nepieaugs, bet būtiskākas izmaiņas gaidāmas, ja gāzi izmanto apkurei.