Unikālas liecības par Latvijas otrā prezidenta Gustavu Zemgalu nonāk Nacionālajā vēstures muzejā. FOTOREPORTĀŽA
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēmis dāsnu dāvinājumu no Gustava Zemgala dzimtas. Lielāko daļu dāvināto priekšmetu 1944. gadā, dodoties bēgļu gaitās, līdzi bija paņēmusi Gustava Zemgala meitas Annas Ūdres ģimene, bet atsevišķus priekšmetus kādreizējā Valsts prezidenta mazmazdēls Mārtiņš Andersons iegādājies antikvārajā tirgū.
Gustava Zemgala 150. jubilejas gada izskaņā Latvijas Nacionālais vēstures muzeja saņemtajā dāvinājumā ir vairāk nekā 100 fotogrāfiju, kas atspoguļo viņa daudzveidīgo darba un arī ģimenes dzīvi, Gustava Zemgala prezidentūru raksturojoši dokumenti, arī sudraba etvija ar īpašnieka monogrammu un citas vēsturiskas liecības.
Fotogrāfijās plaši atspoguļota Gustava Zemgala darbība, veicot Valsts prezidenta amata pienākumus Latvijā un arī valsts vizītes laikā Zviedrijā 1929. gada maijā, kad Latvijas Valsts prezidentu uzņēma Zviedrijas karalis Gustavs V. No šī notikuma dzimtas īpašumā saglabājies arī pasākumu programmas oriģināls zviedru valodā. Tāpat saglabājusies arī Peru prezidentam Augusto Leguiam adresēta vēstule spāņu valodā, kurā Gustavs Zemgals oficiāli informē par savu ievēlēšanas faktu.
Zemgala prezidentūras laikā notika arī Latvijas valsts 10 gadu jubilejas svinības, dāvināto priekšmetu vidū ir Zemgalam veltītās Margaretes Betkes un Gerta Engelharta dziesmas “Mūsu tautas lūgšana 18. novembrī” izdevums.
Viens no vērtīgākajiem un greznākajiem priekšmetiem ir prezidentam piederējusī sudraba cigarešu etvija jeb portsigārs, kura vāku rotā Gustava Zemgala iniciāļu monogramma, kā arī Rīgas pilsētas un Latvijas Republikas ģerboņi, kas simbolizē augstākos amatus, kurus savulaik ieņēmis tā īpašnieks: Rīgas pilsētas galva (1917. un 1919.–1920. gadā) un Latvijas Valsts prezidents (1927–1930). Daļa dāvināto priekšmetu būs apskatāma LNVM pastāvīgajā izstādē “Latvijas valsts dibinātāji” (Rīgā, Brīvības bulvārī 32).
Ar dzimtas pēctečiem uzsāktas sarunas arī par citu Gustava Zemgala un viņa ģimenes relikviju dāvināšanu muzejam.
Atzīmējot Zemgala 150. gadadienu, LNVM šogad apmeklētājiem piedāvāja gan ārtelpas stendu izstādi, gan sociālo tīklu publikāciju sēriju. Savukārt līdz 2022. gada 31. janvārim skolēni aicināti piedalīties eseju konkursā “Gustavs Zemgals un laikabiedri: vēsturiskais devums un vērtības nākotnei”.
Gustava Zemgala dzimtas dāvinājuma svinīgā nodošana Latvijas Nacionālam vēstures muzejam:
Valstsvīrs un sabiedriskais darbinieks Gustavs Zemgals dzimis 1871. gada 12. augustā galdnieka Jāņa Zemgala ģimenē Džūkstes pusē – Grauzdes pagasta Odiņos. Lauku amatnieka dēls ar brāļa atbalstu beidza ģimnāziju Rīgā, spēja kļūt par diplomētu juristu, zvērinātu advokātu un notāru, armijas rezerves virsnieku, biedrību, kredītkooperatīvu un uzņēmumu vadītāju, vairāku laikrakstu redaktoru, politiķi un Latvijas valsts veidotāju, Rīgas pilsētas galvu, Rīgas domes un vairāku Saeimas sasaukumu deputātu un ministru. Zemgala darbības piemērs rāda ne tikai spēju apgūt ļoti dažādas profesionālās lomas, bet arī pašaizliedzīgu gribu darboties kopīgajam labumam. Tieši Gustavs Zemgals bija “namatēvs” apspriedēm par Latvijas Tautas padomes dibināšanu 1918. gada 16. un 17. novembrī, viņš arī vadīja 1918. gada 18. novembra svinīgo Latvijas Tautas padomes sēdi, kurā pasludināja Latvijas neatkarību. Gustava Zemgala politiskās darbības augstākā virsotne bija ievēlēšana par Valsts prezidentu (1927–1930); pēc prezidentūras viņš darbojās 4. Saeimā un īslaicīgi pildīja finanšu ministra pienākumus. Miris1939. gada 6. janvārī, apbedīts Rīgas Meža kapos.
