Eiropas Cilvēktiesību tiesa pērn atlīdzībās Latvijai likusi izmaksāt vairāk nekā 25 885 eiro
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pērn atlīdzībās Latvijai likusi izmaksāt kopumā 25 885 eiro, norādīts Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2020. gadā", ko šodien uzklausīs valdība.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka vislielāko kaitējuma kompensāciju ECT šogad piešķīrusi par tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpumiem. Tā lietā "Rodina pret Latviju" ECT iesniedzējai piešķīra 6500 eiro kompensāciju par morālo kaitējumu, bet lietā "Dupate pret Latviju" - 7000 eiro.
Savukārt lietā "Zelčs pret Latviju" ECT secināja, ka pārkāpuma konstatēšana pati par sevi ir pietiekams atlīdzinājums konstatētajam pārkāpumam. Kopumā kopš Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas spēkā stāšanās Latvijā līdz 2020. gada 31. decembrim ECT kompensācijās piešķīrusi 2 142 824 eiro.
ĀM akcentēja, ka ECT piespriestās kompensācijas arī 2020. gadā ir veidojušas nelielu daļu no iesniedzēju pieprasītajām kompensācijām. 2020. gadā ECT piešķirtās kompensācijas veido aptuveni 2,1% no iesniedzēju pieprasītās kompensāciju summas.
Tāpat informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka salīdzinājumā ar 2018. un 2019. gadu ievērojami pieaudzis gan ECT izlemto Latvijas lietu skaits, gan Latvijai apsvērumu sniegšanai nosūtīto lietu skaits. Ja, piemēram, 2018. gadā ECT pasludināja septiņus nolēmumus Latvijas lietās, 2019. gadā - deviņus nolēmumus, tad 2020. gadā ECT Latvijas lietās pasludināja 15 nolēmumus.
Astoņos nolēmumos ECT konstatēja viena vai vairāku Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantēto tiesību pārkāpumu, kopumā piešķirot iesniedzējiem kompensācijas 25 885 eiro apmērā. Vienā lietā ECT pieņēma lēmumu, apstiprinot valdības iesniegto vienpusējo deklarāciju.
Sešos nolēmumos ECT secināja, ka sūdzības nav pieņemamas izskatīšanai pēc būtības. 2020. gadā Latvijai valdības apsvērumu sniegšanai ECT nosūtīja 22 jaunas lietas, un vienā lietā Latvija iesaistījās trešās puses statusā. 2020. gadā Latvija pirmo reizi vērsās ECT ar starpvalstu sūdzību, kuru pēc Latvijas lūguma ECT vēlāk svītroja no izskatāmo lietu saraksta, jo strīds starp pusēm bija atrisināts.
ĀM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja lietvedībā 2020. gada 31. decembrī bija 51 lieta, kurā abas puses ir lūgtas sniegt savus apsvērumus vai tos jau ir iesniegušas, bet ECT vēl nav pieņēmusi galīgo nolēmumu vai šis nolēmums vēl nav stājies spēkā. Gada laikā tiesvedībā esošo lietu skaits ir nedaudz palielinājies - 2019. gada 31. decembrī biroja lietvedībā bija 45 lietas, savukārt 2018. gada 31. decembrī - 37 lietas.
Laika posmā no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas spēkā stāšanās Latvijā 1997. gada 27. jūnijā līdz 2020. gada 31. decembrim ECT ir lūgusi Latviju sniegt savus apsvērumus kopumā 396 lietās, no kurām 22 tika saņemtas 2020. gadā.
No šīm lietām 13 lietas valdības apsvērumu sniegšanai nosūtītas vienkāršotā kārtībā, jo tās skar jautājumus, par kuriem ECT ir izveidojusies stabila judikatūra. Atbilstoši šai kārtībai ECT negatavo faktu izklāstu, jo šis pienākums gulstas uz valsti-atbildētāju.
Papildus 2017. gadā izveidotajai vienkāršotajai kārtībai, kopš 2019. gada sākuma ECT ir ieviesusi sūdzību izskatīšanas kārtību, kurā puses vispirms tiek aicinātas apsvērt mierizlīguma noslēgšanas iespēju. Pirmais lietas izskatīšanas posms ir bezstrīdus fāze, kas ilgst aptuveni 12 nedēļas. Savukārt, ja mierizlīgums netiek noslēgts, otrā posmā puses sniedz apsvērumus par sūdzību pieņemamību izskatīšanai un būtību. Šī sūdzību izskatīšanas kārtība tika piemērota visām Latvijas valdībai 2020. gadā nosūtītajām 22 lietām. ĀM norādīja, ka arī 2020. gadā ECT līdzīga rakstura sūdzības valstij-atbildētājai nosūta vienlaikus vai apvieno tās vienā lietā.
2020. gadā pārstāvis sniedza valdības apsvērumus, turpmākos apsvērumus, apsvērumus par taisnīgu atlīdzību vai sagatavoja ECT pieprasīto papildu informāciju kopumā 16 lietās, četrās no kurām vienā Latvija bija valsts-iesniedzēja un vienā - trešās puses statusā.
2020. gadā saņemtajās jaunajās lietās lielāko īpatsvaru veido sūdzības par tiesību uz īpašumu un tiesību uz privātās, ģimenes dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību iespējamiem pārkāpumiem. Salīdzinājumā ar 2019. gadu, 2020. gadā ir saņemta tikai viena sūdzība par tiesvedības ilgumu, tomēr nedaudz pieaudzis ir tādu sūdzību skaits, kas skar tiesību uz taisnīgu tiesu tvērumā ietilpstošās pušu procesuālās tiesības.
2020. gadā Latvijai apsvērumu sniegšanai nosūtītas arī sūdzības par sodīšanas nepieļaujamības bez likuma principa iespējamu pārkāpumu saistībā ar personas sodīšanu par dalību ārvalstī notiekošā bruņotā konfliktā noziedzīgas organizācijas sastāvā un iespējamu tiesību uz dzīvību procesuālā aspekta pārkāpumu saistībā ar iesniedzējas bērna nāvi, kas iestājās dažas stundas pēc dzemdībām, un nāves apstākļu izmeklēšanu.
ĀM akcentēja, ka ka Latvijas valdībai tās apsvērumu sniegšanai tiek nosūtīta proporcionāli neliela daļa no ECT iesniegtajām sūdzībām, jo vairums sūdzību tiek noraidītas procesuālu apsvērumu dēļ, valdībai apsvērumus nemaz nelūdzot.
Saskaņā ar ECT apkopotajiem statistikas datiem 2020. gadā no jau reģistrētajām lietām, tajā skaitā iepriekšējos gados, ECT tālākai virzībai - izlemšanai vienam tiesnesim, trīs tiesnešu komitejai vai septiņu tiesnešu palātai nodeva 414 lietas ar sūdzībām par iespējamiem konvencijas vai tās protokolu pārkāpumiem Latvijā. Savukārt ar lēmumu ECT 2020. gadā noraidījusi 230 sūdzības, tajā skaitā arī lietās, kas jau bija nosūtītas valdībai apsvērumu sniegšanai.
