Dome biedē ar bargiem sodiem par sniega netīrīšanu, bet pati uz notīrītām ietvēm šķūrē sniegu. Ko darīt?

Rīgas domes noalgotie ielu brauktuvju sniega tīrītāji bez sirdsapziņas pārmetumiem, šķūrējot sniegu, tā “pārpalikumus” uzgrūž uz tikko notīrītām ietvēm un aizbrauc savus “nedarbus” darīt tālāk uz kaimiņkvartālu. Savukārt nelaimīgais, nule nostrādājies namīpašnieks atkal spiests ņemt rokā sniega lāpstu un šķūrēt komunālā dienesta uz ietves sasviesto sniegu. Ziepniekkalnietis Andris Jauns.lv sūrojās:

“Tikko biju pabeidzis no sniega tīrīt ietvi savas mājas priekšā, kā garām brauca komunālais sniega šķūrētājs – traktors, kurš tīrīja ielas brauktuvi. “Pārpalikumus” no sniega viņš smuki uzsvieda uz manis notīrītās ietves. Tā nu man atkal nācās ņemt lāpstu rokās un cīnīties par ietves tīrību. Un jāteic, ka šādus “brīnumus” esmu piedzīvojis ne pirmo reizi.

Labi, ka man ir spēks kaulos un bija laiks, bet ko darīt, piemēram, manam kaimiņam, kuram varbūt nav laika satīrīt to nesmukumu aiz komunālā traktora. Un vai tas viņam jādara?

Tagad iznāk tā, ka Rīgas dome speciāli sagrūž sniegu uz notīrītām ietvēm, lai no mājas saimnieka iekasētu soda naudu par nenotīrītu ietvi…”

Kā šai gadījumā rīkoties, Jauns.lv jautāja atbildīgajiem par ielu uzturēšanu ziemā – pilnsabiedrībai “Rīgas ielu uzturētāji ziemā”. Tās pārstāve Agate Boka no konkrētās atbildes izvairījās:

“Mēs kā ielu uzturētāji pildām ielu uzturēšanas darbus esošā līguma ar Rīgas domi ietvaros, kā arī informējam sabiedrību par aktualitātēm, tostarp jauniem noteikumiem kā, piemēram, minētais sods privātmāju īpašniekiem, ja pēc brīdinājuma ietvi nākas tīrīt domei.

Līdz ar to, skrupulozi atbildēt uz jūsu jautājumiem un to aprakstīto situāciju mēs nevarēsim.

Ar šiem jautājumiem jāvēršas Rīgas domes Satiksmes vadības centrā. Viņi arī norādījuši tālruni - 80003600, pa kuru iedzīvotāji var sazināties tieši šādos gadījumos.”

Zvanot uz šo tālruni, Jauns.lv noskaidroja, ka saruna tiek ierakstīta, bet zvanu centra operatore solīja konkrēto adresi piefiksēt un “komunālajam traktoram” likt tā piesniegoto ietvi notīrīt, ja tas tik tiešām izrādīšoties pie vainas. Tā kā zvans uz šo tālruņa numuru varētu kalpot kā arguments jeb pierādījums tam, ka jūs konkrētajā gadījumā neesat vainīgs par ietves nenotīrīšanu no sniega, jo to “piedrazoja” pašvaldības nolīgtais sniega tīrīšanas traktors.

Savukārt Rīgas domes Komunikācijas pārvalde izplatījusi “draudu paziņojumu”: “Pašvaldība atgādina: namu īpašniekiem jānodrošina savlaicīga sniega un ledus tīrīšana no ietvēm un jumtiem!

Pašvaldība Rīgas domes Administratīvajai inspekcijai uzdevusi pastiprināti kontrolēt ietvju attīrīšanu no sniega un pretslīdes materiālu kaisīšanu slīdamības mazināšanai, lai nodrošinātu drošu iedzīvotāju pārvietošanos. 

Par savlaicīgu ietvju un ēku jumtu neattīrīšanu no sniega un apledojuma Rīgas domes saistošie noteikumi paredz administratīvos sodus. Maksimālais sods fiziskām personām var sasniegt 350 eiro, bet juridiskām personām – 1400 eiro.”

Rīgas pašvaldības policijas runasvīrs Toms Sadovskis Jauns.lv pavēstīja: “No šīs sezonas ir mainīta prakse attiecībā uz ietvju tīrīšanas kontroli. Ja agrāk par nenotīrītu ietvi tika uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi, tad no šīs sezonas ir radīts vēl viens instruments - tiek sastādīts administratīvais akts par pienākumu notīrīt ietvi, taču, ja tas noteiktā laika periodā netiek izpildīts, tad ietve tiek notīrīta piespiedu kārtā par pašvaldības līdzekļiem. Pēc ietves notīrīšanas piespiedu kārtā, izdevumi tiek piedzīti no attiecīgā namīpašnieka vai apsaimniekotāja. Šāds risinājums ir ieviests, jo iepriekšējās sezonās viena no problēmām bija tāda, ka soda piemērošanas process ir pārāk lēns (īpaši, ja lēmums par sodu tiek apstrīdēts), turklāt ne vienmēr soda piemērošana garantēja, ka atbildīgā persona ietvi notīrīs. Praksē ir bijuši gadījumi, kuros vienam namīpašniekam sezonas laikā tiek piemēroti vairāki sodi, taču ietves konsekventi netiek tīrītas visu sezonu.

Savukārt administratīvā pārkāpuma procesi pašlaik visbiežāk tiek sākti smagāku pārkāpumu gadījumos, piemēram, ja gājējs ir guvis traumu nenotīrītas ietves dēļ.

Tāpat attiecībā uz ietvju attīrīšanu no ledus un sniega ir jauni noteikumi, proti, ja agrāk ietve bija jānotīra visā tās platumā, tad pašlaik obligāta prasība ir notīrīt vismaz pusi no ietves, bet ne mazāk par 1,5 metriem. Tas nozīmē, ka prasība notīrīt visu ietvi attiecas uz tām ietvēm, kuru platums ir mazāks par 1,5 metriem, taču pārējos gadījumos ietves malā var veidot sniega valni.

Gan Rīgas pašvaldības policija, gan Administratīvā inspekcija katru gadījumu vērtē individuāli. Gadījumi, kuros ielu tīrīšanas tehnika sniegu uzstumj uz ietves tādā mērā, ka pa to vairs nevarētu droši pārvietoties, ir reti. Parasti tā gadās pie pirmā sniega un cīruļputeņa laikā, kad sniegs ir izteikti slapjš. Šādos gadījumos, protams, sods netiks piemērots, savukārt, ja tiks lemts par piespiedu tīrīšanu, tad no namīpašnieka netiks piedzīti tīrīšanas izdevumi.

Tomēr vienlaikus ir jāatceras par citiem faktoriem, kas var ietekmēt ietves tīrību, piemēram, ielās ar intensīvu satiksmi snigšanas laikā no garām braucošām automašīnām uz ietves bieži vien uzšļakstās slapja sniega šļakatas, tāpat gājēji mēdz piebradāt tikko notīrītas ietves un visbeidzot sausa un viegla sniega laikā vējš sniegu var atnest no blakus izveidotām kupenām. Visos šajos gadījumos piegulošās zemes īpašnieks tomēr būs atbildīgs par ietves attīrīšanu no sniega.

Un visbeidzot jāatceras mērķis, kādēļ ir ieviests pienākums tīrīt ietves - gājēju drošība. Šogad jau dažās pirmajās sniegotajās dienās Rīgā traumas uz šādā ietvēm guvuši pieci gājēji. Tādēļ aicinām namīpašniekus sekot līdzi ietvju tīrībai ne sodu dēļ, bet gājēju drošības dēļ”.

Jāatgādina, ka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” paredz, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas uzturēšana un kopšana deleģēta nekustamā īpašuma īpašniekam vai faktiskajam valdītājam.

Par saistošo noteikumu prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām (350 eiro), juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 280 naudas soda vienībām (1400 eiro). Sodu var noteikt gan pašvaldības Administratīvā komisija, gan pašvaldības policija.