PSKUS ārste: no vakcinētajiem slimnīcā nonāk tie, kuriem vakcinācija veikta jau sen

"Mums ir bijuši vakcinēti pacienti, kas diemžēl miruši. Visbiežāk no vakcinētajiem slimnīcā nonāk tie, kuriem vakcinācija veikta jau sen. Redzam, ka viņi vakcinēti ar "AstraZeneca" vai "Janssen". Diemžēl ir arī tādi pacienti, par kuriem rodas bažas, vai vakcinācija tiešām veikta, jo viņu antivielu līmenis ir 0. Ir bijušas arī atzīšanās. Vai nu tajā brīdī, kad tiek stacionēti, vai arī nedaudz vēlāk, runājot ar ārstu," norāda Žentiņa.

Viņa skaidro, ka tie pacienti, kas ir miruši pilnībā vakcinēti, visi ir bijuši ar blakus slimībām, vai arī bijuši riska grupā. "Tādēļ riska grupām jāpievērš vislielākā uzmanība gan ar primāro, gan balstvakcināciju. "

Arī Dzalbs atzīst, ka saskāries ar situācijām, kad saslimuši pilnībā vakcinēti pacienti. "Pārsvarā situācijas ir diezgan tipiskas. Bieži sākumā saslimst nevakcinētie skolēni, kas atnes šo slimību mājās. Tad, esot ciešā kontaktā ar vecākiem un vecvecākiem, ir iespēja šo vīrusu nodot tālāk arī vakcinētam pacientam. Jāsaka gan, ka mūsu praksē vērojams, ka vakcinētie ir pasargāti no smagas slimības gaitas. Bet, protams, laika gaitā efektivitāte samazinās, tāpēc jāveic balstvakcīna."

Viņš akcentēja, ka, balstoties uz publicētajiem pētījumiem,  optimālākais laiks, kad veikt balstvakcīnas, ir seši mēneši pēc vakcinācijas kursa pabeigšanas. It īpaši tas svarīgi esot gados vecākiem cilvēkiem. Izņēmums esot "Janssen" vakcīna, kurai papildu deva būtu nepieciešama pēc diviem mēnešiem.

Līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši ap 992 000 jeb ap 52,7% no visiem valsts iedzīvotājiem. No tiem otro devu saņēmuši ap 880 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 261 000 cilvēku ir saņēmuši "Johnson&Johnson" potes, kam atbilstoši valstī spēkā esošajam regulējumam nepieciešama tikai viena deva, līdz ar to vakcinācijas procesu pabeigušo kopskaits sasniedzis 1,14 miljonus jeb 60,6% no visiem valsts iedzīvotājiem.