Tautieši no Lielbritānijas brauc atvaļinājumā strādāt uz Latviju, lai saprastu - ir vai nav vērts palikt
Palielinoties vidējai darba samaksai valstī, arvien vairāk ārzemēs dzīvojošo tautiešu atgriežas vai plāno atgriezties Latvijā. Lai eksperimentētu ar labi atalgota darba atrašanu dzimtenē, no Lielbritānijas, Īrijas un Vācijas atbraukušie izmanto vasaras atvaļinājumus, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Emigrantiem Guntai un Robertam vasaras brīvdienas Latvijā ir beigušās. Viņi dodas atpakaļ uz Londonu, taču šoreiz jau ar apziņu, ka, iespējams, pēdējo reizi.
“Tuvākajā laikā atgriezties. Ne rīt, ne pēc mēneša, bet izspiest pēdējo sulu no Anglijas un atgriezties atpakaļ,” šāds nodoms ir Robertam, kas Londonā strādā par pavāru.
Atvaļinājuma laikā gūta pārliecība, ka algas Latvijā ir būtiski kāpušas un darba piedāvājumi ir teju uz katra stūra. Roberts gandrīz jau sācis strādāt Rīgā un zina, cik viņš kā pavārs restorānā saņemtu.
“Es biju painteresējies sīkāk, nevis tā pašķirstījis mājaslapu. Es biju painteresējies cītīgāk, un tiešām nav jāvergo kaut kādas 170 stundas mēnesī. Tagad Latvijā vari saņemt no tiem pašiem 700 līdz 1000 eiro, un cik tur dzīvoklis maksā – 300 vai 400. Tad padomā – mierīgi,” pieredzē dalījās Roberts.
Taču to, ka reemigrantiem Latvijā viss tomēr nav tik rožaini, apliecina Jolanta, kura trešo nedēļu pēc atgriešanās no Velsas cenšas iedzīvoties.
“Vasara ir vislabākais laiks, kad atbraukt uz Latviju, pārbaudīt, vai ir jēga šeit palikt,” saka viesmīle Jolanta. Taču secinājumi nav patīkami - Rīgā viesmīlēm vai pārdevējām nemaksā vēlamos 600 eiro mēnesī.
“Atalgojums. Piedāvā strādāt 10 vai 12 stundas un piedāvā 300 eiro mēnesī. Es nedomāju, ka ar tādu naudu ir iespējams izdzīvot Rīgā. Ziemā būs komunālie maksājumi dubultā, un algas joprojām nekādas, tad, ja nekā, tad ir jābrauc atpakaļ,” spriež Jolanta. Tad atkal nāktos šeit atstāt sešgadīgo dēlu. Jolanta uzskata, ka Latvijā katastrofāli trūkst atbalsta programmas tikko uz Latvijas reemigrējušajiem. Daudzinātais reemigrācijas plāns esot izgāšanās.
“Man pat nav, kur dzīvot pagaidām, man jāpaliek pie draudzenes, es nevaru paņemt dzīvokli bez darba, jo mēneša laikā mani kāds paņems un izmetīs ārā. Tad es vispār palikšu uz ielas. Nu bēdīgi. Es nezinu, kāpēc algas ir tik mazas, bet īres cenas uzkāpušas tā kā Londonā,” secina Jolanta, kas jau gandrīz mēnesi ir bez darba. Arī Velsā iekrātā nauda jau ejot uz beigām.
Arī trīs gadus Londonā par mājkalpotāju strādājošā Dace izmanto vasaras atvaļinājumu Latvijā darba meklēšanai. Ja līdz jūlija vidum atradīs, tad aizbrauks uz Londonu tikai savākt tur palikušās mantas.
“Cipars algai? Nu, es nezinu, vismaz kāds tūkstotis eiro noteikti,” vēlmes iezīmē Dace. Taču līdz šim sludinājumos vilšanās. Apkopējiem ir minimālās algas - 360 eiro. Pēc Daces domām, Latvijas reemigrācijas politika ir diskriminējoša, jo vērsta tikai uz gados jaunu profesionāļu ar labu izglītību piesaisti, bet vienkāršo darbu veicējiem, piemēram, no Anglijas fabrikām un noliktavām, Latvijai nav ko piedāvāt.
“Kāpēc tā minimālā alga ir tik neadekvāta, ja visi apzinās, ka par tādu naudu cilvēks nevar izdzīvot? Nu nevar taču samaksāt 200 eiro par dzīvokli, saņemot 300, cik tagad ir minimālā alga, 360, ja? Nu ko ar tiem 160 eiro ģimene var iesākt, jūs man pasakiet,” norāda Dace.
