Izlikšanās vai stulbums? Kā Kremlis izprot Saeimā skatītos grozījumus, kas "aizliegtu Georga lentītes"

Grozījumi savulaik tika ierosināti kā atbildes reakcija Krievijas agresijai Ukrainā, kur sirojošajiem, nelikumīgi izveidotajiem un Kremļa atbalstītajiem militārajiem grupējumiem Georga lentīte kļuva par vienu no galvenajiem simboliem.

Grozījumu nepieciešamību pamatoja arī ar faktu, ka, kamēr Ukrainā notiekošais militārais konflikts destabilizē situāciju un prasa dzīvības, 9. maijs Latvijā – Eiropas Savienības (ES) valstī – ik gadu tiek svinēts ar simbolu, kurš minētajiem destabilizētājiem un slepkavām nereti ir piesprausts pie krūtīm un drukāts uz Donbasa separātistu propagandas plakātiem.

Ko aizliegs? Kas jau ir aizliegts?

Vēl 2019. gada maija izskaņā Nacionālās apvienības ”Visu Latvijai!” – ”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputāti iesniedza Saeimā grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kā arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas tad arī, ja pieņemti, liegtu minētajā kontekstā izmantot Georga lentītes.

Šogad 27. oktobrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešajā lasījumā grozījumus atbalstīja.

“Ņemot vērā Krievijas ekspansiju Ukrainā un tās īstenoto totalitāro ideoloģiju attiecībā uz bijušajām PSRS republikām, Latvijai ir pamats saskatīt pietiekamu apdraudējumu tās demokrātiskajai iekārtai un drošībai. Georga lenšu kā simbola nozīme laika gaitā ir mainījusies, un, pašlaik tās aizliedzot, tiktu ierobežotas iepriekš minētās ideoloģijas izpausmes. Mums ir skaidri jāpauž savas vērtības un jāparāda nostāja pret šo lenšu lietošanu publiskos pasākumos,” iepriekš par grozījumiem izteicās minētās komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Jau minēts, ka pašlaik likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” aizliedz šādu pasākumu dalībniekiem izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un represīvo iestāžu formas tērpus, kā arī šā apģērba elementus, kuru kopums pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes.

Tāpat aizliegts izmantot PSRS, bijušo tās republiku un nacistiskās Vācijas ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni.   Attiecīgs aizliegums noteikts arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.

Kā izņēmums noteikti gadījumi, kad minēto elementu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.

Georga lentu aizliegums būšot nacisma slavināšana

Ir acīmredzams, ka Latvijā grozījumi attiecīgajos likumos pēdējo gadu laikā ir vērsti uz to, lai bremzētu abu Otrā pasaules kara noziedzīgo režīmu – nacistiskās Vācijas un PSRS – simbolikas un noziedzīgo nodarījumu romantizēšanu un slavināšanu.

Taču pavisam citādi to turpina dēvēt Kremlis, sev piederošās ziņu aģentūras “Rossia Segodnya” medijos publicētajā, kārtējā minētajiem grozījumiem veltītajā rakstā apgalvojot, ka, aizliedzot Georga lentītes, Latvija oficiāli “parakstīsies” par nacisma slavināšanu.

Ar šādu vēstījumu 4. novembrī klajā nākusi Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova.

“Konkrētie grozījumi Latvijas likumdošanā, mūsuprāt, kārtējo reizi pastiprina priekšstatu par Latviju kā par valsti, kurā ne tikai tiek slavināts nacisms, apstrīdēta Otrā pasaules kara vēsture, tiek vajāti krievu tautieši un tiek atņemtas izglītošanās iespējas nacionālajām minoritātēm, bet arī notiek nežēlīgs karš ar vēsturiskiem simboliem, kuriem ir īpaša nozīme ne tikai Krievijā, bet arī daudzās citās valstīs,” teikts Zaharovs paziņojumā.

Oficiālajā Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas viedoklī, kurā Latvija tiek vainota nacisma ideoloģijas daudzināšanā, nav ne vārda par to, ka Georga lentītes aizliegšana tiek vērtēta situācijā, kad valstī jau sen ir aizliegums līdzīgā manierē izmantot nacistiskās Vācijas simboliku.

“Rossia Segodnya” uz Latviju nomērķētajā propagandas stobrā “Baltnews” 5. novembrī publicētajā rakstā tiek izcelts tikai tas, ka minētie likumi jau aizliedz atsevišķu PSRS un bijušo tās republiku (nesaucot tās par bijušajām) simbolu izmantošanu attiecīgajā kontekstā.

“Var sagaidīt negatīvu reakciju no lielas Latvijas iedzīvotāju daļas, kas nekādā ziņā nesekmēs sabiedrības saliedētību šajā Baltijas valstī. Starptautiskā sabiedrība nedrīkst atstāt šos provokatīvos soļus bez reakcijas,” prognozē Zaharova.

Savulaik aizliegta pat Baltkrievijā

Zaharova nekļūdās, apgalvojot, ka Georga lentītes vēsture sakņojas laikos vēl krietni pirms Otrā pasaules kara, konkrēti – 18. gadsimta otrā pusē.

Taču tā ir triviāla, vispārzināma informācija – pamatskolas līmeņa vēstures stundu mācību viela –, kas nekādi neietekmē salīdzinoši nesenos notikumus.

Vēl 2013. gada ziemā, kad Ukrainas tauta protestos vērsās pret Krievijai līdz kliņķim lojālo toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča valdību, līdz šodienai izformētās specvienības “Berkut” kaujinieki un algotņi rotājās tieši ar Georga lentītēm, kā atpazīšanās zīmi.

Georga lentītes, nereti pat kaujas apstākļos, bija apsietas ap nelikumīgi izveidoto un Kremļa atbalstīto militāro grupu kaujinieku automātiem Donbasā.

Nereti tā bija teju vienīgā Donbasa separātistu vai to atbalstošo kaujinieku izmantotā atpazīšanās zīme.

Būtiski, ka Georga lentītes aktīvāka izmantošana Otrā pasaules kara notikumu svinēšanai sākās ar 2005. gadu – tieši kā ideoloģiska kampaņa.

Interesanti, ka vēl 2014. gadā pat Baltkrievijā, kur Georga lentītes izmantošana 9. maija svinību ietvaros līdz tam bija stingra tradīcija, tika noteikts aizstāt to it visās svinību dekorācijās ar Baltkrievijas karogā sastopamo zaļo un sarkano krāsu.

Tolaik Aleksandrs Lukašenko pietiekami asi kritizēja Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas okupāciju.

Spiedošu apstākļu dēļ, kā zināms, viņa nostāja pret Ukrainu pēdējos gados ir krasi izmainījusies.

Minētie likumu grozījumi, kas paredz Latvijā aizliegt Georga lentīšu izmantošanu publiskos pasākumos, trešajā lasījumā vēl ir jāskata Saeimai.